Jāstudē!

Filosofiskās domas attīstības atspoguļojums sabiedrības politiskās pārvaldības, reliģiskās izpratnes, sociālās un saimnieciskās organizācijas un kultūras izpausmju attīstībā vēsturiskā griezumā.

Kur kaut ko tādu varētu palasīt vai pastudēt?

Esmu gatava pat maksāt.

Izglītības sistēmas sviras

Skolotāju algas ir tikai 1 no ntajiem faktoriem, kas ietekmē izglītības kvalitāti.
Minēšu tikai dažus, kurus var pamanīt, arī neesot iekšā izglītības sistēmā, bet kas var tikt izmantoti izglītības kvalitātes uzlabošanai, t.sk. mācībspēku piesaistei, finansējuma palielināšanai, efektivitātes uzlabošanai, utt.
Visi šie faktori ir savulaik parādījušies publiskajā diskursā par izglītības sistēmu Latvijā, atklājot, ka tiem ir nozīmīga loma un ietekme uz izglītības kvalitāti. Diemžēl man vēl nav izdevies atrast pētījumu, kas izanalizētu dažādus variantus minēto jautājumu risināšanā.

• mācību iestāžu (nekustamo) īpašumu pārvaldīšanas sistēma
• mācību iestāžu iespējas nolikumos, MK noteikumos un/vai likumos nodarboties ar uzņēmējdarbību (sniegt dažādus pakalpojumus, kas nav lekcijas, par maksu)
• akreditācijas nosacījumi
• pasniedzēju kvalifikācijas prasības, kas noteiktas tajos pašos nolikumos, MK noteikumos vai likumos
• sadarbības modeļi ar uzņēmējiem (galvenokārt absolventu pasūtījumi, bet arī prakses u.c. jautājumi)
• sadarbības modeļi ar pētniecības iestādēm
• valsts budžeta piešķiršanas nosacījumi, atskaišu sistēmas, uzraudzības sistēmas, utt.
• izglītības iestāžu pārstāvniecība dažādos valsts pārvaldes procesos un valsts pārvaldes iestādēs un pasākumos, kas būtu noteikta šo iestāžu un pasākumu nolikumos
• izglītības iestāžu pārvaldības/īpašuma forma- vai 100% valsts īpašums, vai kaut kāda daļa pieder privātajiem
• atalgojuma sistēma, nosacījumi, likmes, pielīdzināšana u.c. jautājumi

Pagaidām diskusijas notiek galvenokārt par pēdējo, nedaudz pieskaras sadarbības modeļiem ar uzņēmējiem, bet pārējie jautājumi, šķiet, nav analizēti.

sin2A+cos2A

"tas, ko skolēni "mācās" skolā, praksē viņu dzīvē vairs netiks izmantots " /Delfi.lv/
Mūžsenais jautājums par to, kāpēc man jāzina, cik ir 'sin2A+cos2A', ja tas jau dzīvē tāpat nebūs vajadzīgs.

Pilsoniskā sabiedrība ir savā ziņā sabiedrība, kas domā par ideāliem, principiem, augstākām lietām nekā tās, kā izdevīgāk nopirkt ziemas riepas.
Lai spētu domāt par to, kādai jābūt sabiedrības pārvaldes sistēmai, ir jāattīsta abstraktā domāšana kā pretstats praktiskajai.

Skolā fizkultūrā mums nereti bija jātaisa vēdera prese, jāmet kūleņi, jābalansē uz vienas kājas, tēlojot bezdelīgas, jāiet ierindā uz 'kreiso'. Neko no tā es dzīvē neizmantoju. Bet vai tas bija nelietderīgi? Protams, nē. Tas sagatavoja manu fizisko veselību, izveidoja muskuļu bāzi, kas man ļauj nosēdēt biroja krēslā bez sāpēm un kaulu deformācijas.

Tāpat ar abstrakto domāšanu. Augstākās matemātikas mācīšana (labi, ne visās skolās augstāko matemātiku, citās varbūt ķīmiju padziļināti, vai ko citu) ir labs trenniņš smadzenēm, lai tās vēlāk varētu pašmācības ceļā apgūt tādas lietas un domāt par tādām jomām, kas pašam interesē, ir noderīgas valstisku jautājumu risināšanai un kas ir vairāk nekā ziemas riepu iegāde.

Ziemas riepas, protams, ir svarīgi. Vakar redzēju, kā viens brašulis gāzēja pa Merķeļa ielu un pēc tam knapi nobremzēja līdz priekšējai mašīnai, slīdot pa rudens lapām :)

Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā 2006

Izlasīju pētījumu par mūžizglītību. Ļoti interesants! Daudz labu domu. Galvenais- ļoti detalizēti un pamatīgi izpētīti visi dati un papīri saistībā ar šo tēmu.
Visu cieņu!

http://www.politika.lv/index.php?id=10145

Zināšanu ekonomika

Kaut arī šis pētījums apelē, ka piedalās zināšanu ekonomikas jautājumu risināšanā, taču tas faktiski nerisina uz zināšanām balstītas sabiedrības problēmu, bet tikai nodarbinātības problēmu.
Bet vai uz zināšanām balstītu sabiedrību mēs iegūsim, paceļot izglītības līmeni tiem, kam vispār nav izglītības un padarīsim viņus labāk piemērotus darba tirgum?

Menedžmenta teorijā viens no stūrakmeņiem zināšanās balstītu kompāniju attīstībai ir pieredzes apmaiņas pasākumi starp dažādiem darbiniekiem, sistēmu izveide, kas uzkrāj, sistematizē un atvieglo iegūto zināšanu pārraidi starp cilvēkiem un starp laikiem.

Protams, vajag strādāt, lai ¾ iedzīvotāju nebūtu bez izglītības un spētu atrast sev darbu, taču manuprāt, ka zināšanu, ko varētu izmantot mums ir gana, taču mēs nemākam tās izmantot. Bet to iemācīt nav jēgas tiem, kas nevēlas iegūt pamatizglītību. Tas ir jāmāca tiem, kam ir vismaz profesionālā vidējā izglītība. Kad tie iemācīsies, kā pielietot daudzās zināšanas, kas ir pieejamas, tad tiem pirmajiem atliks tikai izpildīt.

Pētījuma rezultāti rādīja, ka tie ir tieši darba devēji, kas sūta darbiniekus mācīties, ne tik daudz paši cilvēki. Tas ir vēl viens pierādījums, ka nav jāstrādā ar izpildītājiem, bet ar vadītājiem zināšanu sabiedrības celšanā.

Motivācija un laiks mācīties

Faktiski pētījums parāda, ka ir tikai 2 iemesli, kāpēc cilvēki neiet mācīties- nav nepieciešams/neinteresē un nav laika/jāpelna iztika.

Apgaismība, sauklis mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties ir pagājuši un cilvēki grib zināt konkrētus iemeslus, kāpēc viņiem būtu jāmācās. Tas izskaidro to, ka iemesls nemācīšanās ir „nav nepieciešamības”.

Faktiski manu domu pamato statistika par bezdarbniekiem, ka viņi neiet strādāt, ja uzskata, ka alga ir nepietiekama. Faktiski varu saprast. Mans laiks nav tik lēts, lai visu dienu tērētu tam, lai nopelnītu grašus. Tad jau labāk nedabūt neko, bet toties viss laiks manējais.

Ja spētu atrisināt vismaz to problēmu, kuriem trūkst laika, tas jau būtu daudz, turklāt tas būtu vieglāk, nekā motivēt tos, kuri paši nemaz neredz vajadzību, nejūt vēlmi.

Piemēram, noteikt, ka 8 stundas nedēļā no darba laika darbinieks var veltīt mācībām. Bet tādām, kuru rezultātā jākārto eksāmens, vai arī 2 stundas nedēļā tādām, kur nav jākārto eksāmens un ir tikai beigšanas apliecība. Ja neiegūsti- tad mācies ārpus darba laika kamēr iegūsti vai atmaksā algu par šo laiku. Ja tie būs 5 mēneši, tad faktiski 1 mēnešalga.

Kaut gan tas viss tāpat atkarīgs no darba devēja. Nu ja, un te nu mēs atkal atgriežamies, ka jāstrādā visupirms ar darba devēju.

Valsts loma mūžizglītībā

Labi, valstij ir jāuzņemas atbildība par konkrētu rīcību un finansējumu, ja tā sava darba prioritātēs ieraksta mūžizglītības attīstību. Taču vai valstij ir jāiejaucas šajā procesā? Vai to nenoregulēs uzņēmēji paši? Tendencēs redzam, ka darba devēji arvien biežāk sūta darbiniekus kursos. Cita lieta, protams, cik lielā mērā tas ir kvalifikācijas celšanai un cik lielā mērā vienkārši motivācijai.

Valstij būtu jāsakārto sistēma, lai pieaugušais, kurš nav savā laikā ieguvis pamatizglītību, to spētu izdarīt arī vēlāk. Taču tālāk? Ir jau viegli visu uzkraut uz valsts pleciem. Tas ir visvienkāršākais.

Valsts uzdevums būtu sakārtot perifēro likumdošanu tā, ka uzņēmējiem nav neizdevīgi veicināt darbinieku tālākizglītību. Piemēram, nodokļu atlaides, piemēram, līdzdalība kaut kādos valsts projektos. Tas ir, ja ir runa par kvalifikācijas celšanas izglītību. Tas gan arī ir būtiskākais elements zināšanu ekonomikas veidošanā.

Bezdarbnieku, neizglītoto izglītošana, tāpat izglītošana par ar darbu tieši nesaistītām tēmām, piemēram, sabiedriskā pārvalde, vēsture, ES lietas, utt- par tām tiešām varētu valsts rūpēties, jo no tā labums nāk pa tiešo valstij.

Pieņemu, ka nereti viens no šķēršļiem ir elementāri telpu un apmācības zāles tehniskā nodrošinājuma trūkums, kur novadīt apmācības. Īpaši mazās pašvaldībās. Pašvaldības varētu nākt pretī.

Valstij nevajadzētu atbalstīt visa veida izglītību, bet tikai to, kuru atbalstīt nav ieinteresēti uzņēmēji un kas tiešām ir vajadzīga zināšanu ekonomikas un izglītotas sabiedriskās kultūras attīstīšanai.

Vīzijas iedošana kā motivācija mācīties

„Izglītības iespēju izmantošanā aktīvāk iesaistās sociālajā dzīvē un darba tirgū aktīvi cilvēki ar augstāku izglītību, kas zina, ko vēlas apgūt un kas viņiem nepieciešams, un kas ir motivēti mācīties, jo saredz ar papildu izglītības ieguvi saistītās iespējas.”

„Nodarbinātie, sākot ar 27-30 gadiem līdz 50 gadiem, ir visaktīvākie, jo viņi ir nodarbinātie, viņi redz savas attīstības iespējas, viņi ir darba tirgū un ir pietiekami informēti par to, kas būtu vēl nepieciešams. Viņi spēj savas karjeras attīstību pārredzēt.”

Tātad jautājums- kā panākt, ka tie, kam nav izglītības un strādā zemas kvalifikācijas darbu, uzzinātu par iespējām, kas pavērtos, ja iegūtu papildus izglītību. Kaut kādu rotācijas pasākumu jāievieš, pieredzes apmaiņas pasākumus, vai varbūt NVA jānodarbojas arī ar to, ne tikai bezdarbniekiem.

Vai gaismas pils sevi reklamēs kā tādu, kur var iegūt informāciju un motivāciju papildināt savu izglītību? Vai uz turieni cilvēki ies tāpat kā uz NVA? Vai GP būs atsevišķa nodaļa tieši pieaugušo izglītības iespēju izpētei?

Vai valstij būtu jānāk klajā ar paziņojumiem par to, kādas kvalifikācijas darba ļaudis tā prognozē būs nepieciešami nākotnē, tādejādi atklāti aicinot tautu mācīties, vienlaicīgi iedodot informāciju par to, ko tieši mācīties, ar karotīti mutē. Tā teikt, atvieglot dzīvi vēl drusku tiem, kas nezina, ka piemācoties klāt, viņiem pavērtos plašākas iespējas, kas neapzinās, ka viņi varētu sasniegt vairāk nekā šobrīd.

Te nu jārunā Zatleram. VVF runāja par pašcieņu un pozitīvo domāšanu, Zatleram jārunā par attīstību, ka katrs mēs varam drusku vairāk un drusku labāk nekā šobrīd darām, ka tas mums ir pa spēkam un pat zemās kvalifikācijas cilvēki var sevi mazliet pilnveidot.

Domāju, pat ja pēc NVA kursu iziešanas bezdarbnieks neatrod sev darba vietu, tie kursi nav uzskatāmi par velti izšķiestu laiku. Vismaz redzes loks cilvēkam parādās un ir iespēja, ka brīdī, kad atbilstošā darba vieta parādīsies, cilvēks ne tikai atbildīs tam, bet pats galvenais- pamanīs to un spēs izmantot. Kas arī ir galvenais aspekts zināšanu sabiedrībai, ka tā pamana un izmanto iespējas, kas parādās.

Prāta vētra izglītībā

Vairāk jāpublisko informācija par to, ka lielākais īpatsvars bezdarbnieku ir bez vidējās izglītības. Cilvēki ļoti labi saprot, kas ir bezdarbs, bet nesaprot, kāda loma tajā ir izglītībai.

Kā darbojas obligātā izglītība? Kā tad tā tiek nodrošināta? Vai cilvēks tiek iesaukts uz mācībām tā kā armijā- piespiedu kārtā, ja viņš aiziet no 7.klases prom?
O! Likvidējam obligāto militāro dienestu, veidojam vietā obligāto izglītības dienestu!

Tagad, kad ir darba spēka trūkums, vai uzņēmēji maksā NVA par atrastu kadru? Derētu! Tādejādi atrastu finansējumu papildus izglītošanas aktivitātēm mazizglītotajiem.

Komandas darbs

„Biju uz tikšanos ar darba devējiem, un viņi teica, ka viņiem svarīga ir, protams, arī izglītība, lai būtu profesionālas izaugsmes iespējas, bet tajā pašā laikā viņiem ir svarīgāk, ka atnāk cilvēks, kurš māk normāli strādāt komandā un sadarboties.”

Kā valsts varētu veicināt sadarbības iemaņu attīstīšanu?
Organizējot sociālus pasākumus, kur cilvēki strādā kopā.
Talkas!
Un kas ir nākamā doma šajā kontekstā?
Ļeņins!

Nākotnē- bezdarbnieks

„Nevajadzētu būt valstī situācijai, ka tad, kad cilvēks kļūst par bezdarbnieku, tad viņš var sākt mācīties, jo tad ir finansējums. Iespējām mācīties būtu jābūt, kamēr viņš vēl nav bezdarbnieka statusā.”
LŪK!