Kas ir patērētāju sabiedrība?
Kurš cilvēks pie viņas pieder?
Kurš cilvēks pie viņas nepieder?
Vai es piederu?
Vai es nepiederu?
Kāpēc?
Patērētāju sabiedrība visupirms ir antonīms pilsoniskai sabiedrībai.
Patērētāju sabiedrības loceklis ir persona, kas nedomā un nedara neko kaut kā cita labā, kas nav viņš pats vai viņa ģimene.
Ja nav nekā, ko sabiedrības loceklis dara citu sabiedrības locekļu labā, ja sabiedrības loceklis nodarbina sevi ar domām tikai par savu personīgo dzīvi un nenodarbina sevi ar domām par sabiedrības dzīves pārvaldīšanu un uzlabošanu, tad šādu personu kopumu sauc par patērētāju sabiedrību.
Patērētāju sabiedrība NAV cilvēku kopums, kas pērk preces veikalā.
Patērētāju sabiedrība ir cilvēku kopums, kas uzskata, ka nav jāiet vēlēt, ka sabiedriski- politiskos procesus vada kāda mistiska neredzama roka.
Patērētāju sabiedrība ir cilvēku kopums, kas uzskata, ka var izmest papīra lapu šodien, jo šodien tā traucē, lai pēc mēneša izdrukātu no jauna tādu pašu.
Rāda ziņas ar etiķeti Kultūra. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kultūra. Rādīt visas ziņas
Cīņa
Presē bieži redzam kaut ko, ko varētu nosaukt par cīņu pret kultūras izmaiņām, pret savas kultūras (vēturiskās kultūras) pazušanu, centieni saglabāt (kāda noteikta perioda) kultūru (vai priekšstatu par to, vai atsevišķus tās elementus).
Bet kultūra taču pēc definīcijas ir kaut kas, kas mainās, ir pastāvīgā mijiedarbībā ne tikai teritoriāli, bet arī fizioloģiski, fiziski, filozofiski utt. ar visa veida apstākļiem.
Jautājums- vai agrāko kultūru pārstāvji un mūsu acīs veidotāji arī cīnījās pret kaut ko? Kādā veidā?
Un galu galā- pret ko tad cīnās kultūras aizstāvji mūsdienās?
Kāpēc viņi cīnās?
Un kā šī cīņa izskatās no malas? Kā to varētu nosaukt, skatoties no attāluma?
Kultūra pēc definīcijas ir cilvēku attieksme pret lietām, procesiem, cilvēkiem un citiem jautājumiem, kas izpaužas fiziskā darbībā un fiziskos priekšmetos. Dzīves filozofija materializēta.
Vai nav tā, ka agrāko laiku cīņās par kultūras saglabāšanu cilvēki cīnījās pret šo svešo attieksmi, kas ienāca ar svešajiem, bet mūsdienās mēs cīnāmies pret šīs attieksmes radītajiem priekšmetiem un aktivitātēm? Mēs jau sen esam pieņēmuši svešo kultūru attieksmi pret lietām un pasauli, bet spītīgi negribam atzīt, ka tas izpaužas tādos pašos fiziskās izpausmes veidos kā tajās svešajās kultūrās?
"Vai kultūras ir jāsargā no svešnieku centieniem tās mainīt un iejaukšanās tajās ir nolemtas neveiksmei un pat kaitnieciskas?"/Kultūras diena. 18.maijs. 2007/
Bet kultūra taču pēc definīcijas ir kaut kas, kas mainās, ir pastāvīgā mijiedarbībā ne tikai teritoriāli, bet arī fizioloģiski, fiziski, filozofiski utt. ar visa veida apstākļiem.
Jautājums- vai agrāko kultūru pārstāvji un mūsu acīs veidotāji arī cīnījās pret kaut ko? Kādā veidā?
Un galu galā- pret ko tad cīnās kultūras aizstāvji mūsdienās?
Kāpēc viņi cīnās?
Un kā šī cīņa izskatās no malas? Kā to varētu nosaukt, skatoties no attāluma?
Kultūra pēc definīcijas ir cilvēku attieksme pret lietām, procesiem, cilvēkiem un citiem jautājumiem, kas izpaužas fiziskā darbībā un fiziskos priekšmetos. Dzīves filozofija materializēta.
Vai nav tā, ka agrāko laiku cīņās par kultūras saglabāšanu cilvēki cīnījās pret šo svešo attieksmi, kas ienāca ar svešajiem, bet mūsdienās mēs cīnāmies pret šīs attieksmes radītajiem priekšmetiem un aktivitātēm? Mēs jau sen esam pieņēmuši svešo kultūru attieksmi pret lietām un pasauli, bet spītīgi negribam atzīt, ka tas izpaužas tādos pašos fiziskās izpausmes veidos kā tajās svešajās kultūrās?
"Vai kultūras ir jāsargā no svešnieku centieniem tās mainīt un iejaukšanās tajās ir nolemtas neveiksmei un pat kaitnieciskas?"/Kultūras diena. 18.maijs. 2007/
Abonēt:
Ziņas (Atom)