Politiskais viedoklis

Ir četri varianti:

1. Skaidri zināt, kura politiskā partija ir manas uzticības cienīga, lai par to balsotu, un doties uz vēlēšanām vēlēt.
2. Doties vēlēt, nezinot nevienu politisko partiju, kas ir manas uzticības cienīga, bet izvēloties mazāko ļaunumu no esošajām partijām.
3. Nedoties uz vēlēšanām, uzskatot, ka arī šāda rīcība ir sava politiskā viedokļa paušana- manā gadījumā viedoklis, ka esošā vēlēšanu sistēma nav pieņemama, ka jāmaina politiskā sistēma.
4. Nedoties uz vēlēšanām, jo vēlas norobežoties no politiskās sitēmas kā tādas.

Tad nu lūk, uzskatu, ka pieņemi ir 1. un 3.variants. Šie abi pieder cilvēkiem, kas ir aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi ar skaidru viedokli par valsts attīstību.

2.un 4.variants pēc būtības ne ar ko neatšķiras. Abos gadījumos pilsoņi nepiedalās politiskajā dzīvē pēc būtības. 2.variantā pilsoņa vienīgā iesaistīšanās politiskajos procesos ir fiziska aiziešana līdz iecirknim un vienas lapiņas iemešana urnā. Bet pēc būtības, ne 2.varianta, ne 4.varianta piekritējiem nav viedokļa par to, kādai jābūt valsts attīstībai. Abi varianti paredz plūšanu pa straumi bez konkrēta sava viedokļa. Izvēlēties balsot par kādu, par kuru tu īstenībā nemaz negribi balsot, ir pat vēl sliktāk nekā savu neieinteresētību vai neapmierinātību paužot neejot uz vēlēšanām vispār.

Protams, nekad nebūs ideāla partija, par ko balsot, vienmēr būs kāda uts. Bet šodien runa nav par 1 vai 2 utīm, ir runa par partijām, kurām pēc būtības nevar uzticēties, par kurām vēlētāji nevēlas balsot.

Vēlēšanas

Lasu grāmatu "Postmodernisms". Starp citu, ļoti tendencioza un ne pārāk precīza savā argumentācijā. Bet ne par to stāsts.
Kontekstā klausos LTV1 diskusijas starp partiju pārstāvjiem, kurās nenotiek reālu ideju vai kaut vai līdzšinējo lēmumu analīze, bet tikai vairāk vai mazāk dzejiski uzbraucieni cits citam. Turklāt diskusijas vadītājiem žurnālistiem, izskatās, patīk, ka politiķi smīdina publiku ar sulīgiem salīdzinājumiem un vicošanos.
Atceros, ka referendums nebija par to, ka mums vajag jaunus politiķus- jau tad bija zināms, ka tas nav reāli. Referendums bija pret esošo politisko sistēmu, kas pieļauj tādu valsts dzīves organizāciju un varas sadalījumu, kāds tas ir tagad.

Līdz ar to, pirmkārt, uzvedoties kā kārtīgs postmodernists, paziņoju, ka piedalīties vēlēšanās ir bezjēdzīgi, jo vēlēšanas ir tikai teātris, aiz kura slēpjas pavisam kas cits. Un nejūtos slikti, ja ar šādu savu pozīciju, brucinu esošās politiskās sistēmas paliekas.

Otrkārt, pieturos pie sava viedokļa, ko paudu referendumā, ka nepieciešamas nopietnas diskusijas par politiskās sistēmas maiņu, un viļos esošajās pirmsvēlēšanu diskusijās, kurās neviena no partijām nespēj uzturēt šo jautājumu mediju dienas kārtības pirmajās pozīcijās.

Treškārt, es esmu apvainojusies uz žurnālistiem, kuru vienīgā politiskā analīze, ko viņi spēj piedāvāt, ir pāris mēnešos sacerēto vispārīgo politisko partiju programmu salīdzināšana, nemaz nemēģinot analizēt līdzšinējo atsevišķo politisko partiju darbību katras nozares attīstībā salīdzinājumā ar citām politiskajām partijām. Īpaši mani interesētu kopsavilkums par izglītības kuģa stūrēšanas vēsturi- kas ko kurā brīdī runāja, uz kādiem lēmumiem mudināja un kādas pārmaiņas panāca.

Līdz ar to- es uzlieku mīksto un, kamēr vismaz viens no šiem trīs aspektiem nemainīsies, es nepiedalīšos Saeimas vēlēšanās.

Kastēns.Diena.Grēks.

Laikam manā dzīvē parādījies vairāk brīvā laika, jo atkal esmu pamanījusi sabiedrības notikumu, kas neatstāj vienaldzīgu un par kuru nagi niez kaut ko uzrakstīt.
Proti, par Kastēna provokāciju.
Ja tie, kas uzskata, ka šādā veidā ir parādījuši, ka Kastēns, kam būtu jābūt bezgrēcīgam mācītāju partijas ģimenes vērtību aizstāvim, tomēr nav absolūti šķīsts, var priecāties tikai par 5%, jo tas, ko Diena izdarīja, ir vēl lielāks grēks, nekā tas, ko izdarīja Kastēns.
Marka evaņģēlijs 9:42 "ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā".
Kastēnu šajā situācijā, salīdzinot ar Dienu, tiešām var uzskatīt par bezgrēcīgu, vēl jo vairāk, ka viņš atvainojās ģimenei un partijai. Kamēr Diena neatvainosies, viņu viņas grēks spiedīs jūras dziļumos.

Dziesmu svētki

Tolermans komentēja piketu pie Saeimas:
"Gaisā lidinājās tāda kā vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noskaņa - visi tādi smaidīgi un mazliet sentimentāli. "Ka tikai nenorautos un nesāktu dziedāt..." pie sevis prātoja Tolermens. "Dziesma - tas, protams, ir skaisti, taču pensionāru, ģimenes cilvēku un radošo inteliģentu izpildījumā tā drīzāk ir mākslinieciskā pašdarbība, nevis protesta forma." Laimīgā kārtā līdz tam tomēr nenonāca."

Absolūti piekrītu par šito- par dziedāšanu. Man pašai jau arī mute vislaik uzprasījās uz dziedāšanu. Baigais diskomforts- tik daudz latviešu kopā ārpus tramvaja un nedzied! Viens mazs bariņš drusku dudināja valsts himnu, kurai gan es pievienojos, jo biju to jau savā sirdī iepriekš nodziedājusi drusku citu iemelsu dēļ nekā tīra valstiskuma apziņa- lūgšanas dēļ.
Visā visumā biju baigi pasīvais demonstrants, jo visu laiku nāca raudiens tiklīdz pievienojos saucieniem. Par to, ka cilvēki tomēr saprot, kas notiek, par to, ka cilvēki grib un spēj par sevi iestāties, par to, ka cilvēku ir tik daudz, par to, ka gaisā virmoja vienotība, par to, ka tas viss bija tik ļoti svarīgi.
Bet nu- mērķis ir sasniegts- TP ir saknosījušies. Izkustējušies. Dažam labam varbūt parādījusies lielāka dūša iestāties pret autoritārismu. Detektīvfilmās tā ir redzēta taktika- ja nevar pieķert, tad var vismaz nokaitināt noziedzinieku, lai viņš izdarītu kļūdu, stresā rīkodamies.

Jautājumi

Jautājumi tiem, kas zin par demonstrāciju pie Saeimas rīt 8:15, bet negrasās tur iet, kaut atrodas sasniedzamā attālumā no Saeimas:

• vai jums ir vienalga, ka dzīvojat neatkarīgā republikā?


• vai jūs justos tik pat labi arī PSR?


• vai jums ir vienalga, ja atgrieztos laiki, kad par viedokļa paušanu var izsūtīt uz Sibīriju vai spīdzināt līdz nāvei?


• vai jūs apzināties, ka šī var kļūt par pēdējo demokrātisko demonstrāciju valstī, kur valda tiesu vara?

Vajag palasīt drusku Poļitkovskas
"Putina Krieviju", lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka par katru cenu ir jāsargā tiesībsargājošo institūciju neatkarība!

Kad šī sfēra ir tikai instruments varas ļaužu rokās, tad nekam citam vairs nav jēgas. Un ne tikai iedzīvotāju ekonomiskā labklājība, bet arī fiziskā dzīvība ir apdraudēta.

Nu i' pil's

Tas ir kaut kāds ārprāts! Šitā muldēt! Skolā un augstkolā par šādām atbildēm uz konkrētiem jautājumiem uzreiz izlidinātu no eksāmena!
Neatbildētie jautājumi:

1. Kāpēc Sudraba adresēja ziņojumu par KNAB valdībai, nevis pašam KNAB, ja jau KNAB ir neatkarīga iestāde?
2. Kāpēc premjers lēma par Loskutova atstādināšanu pirms komisiju izvērtēšanas darba beigām?
3. Kāpēc valdība neņēma vērā Maizīša viedokli?
4. Vai valdības vīri lektu pa logu ārā, ja Kalvītis to prasītu?
5. Ko nozīmē- nespēja sastrādāties? Kādos jautājumos? Kas tas par milzu konfliktu?
6. Kā var politiska persona-premjers- šitā vienpersoniski izrīkoties ar personu- KNAB priekšnieku- kuras tiešais pienākums ir kontrolēt politiskās personas?
7. Ar ko Šlesers ir saudzējamāks par Loskutovu?
8. Kurā likuma pantā rakstīts, ka nespēja sastrādāties ir iemesls atstādināšanai?
9. Cik lielai ir jābūt tautas masai, lai politiķi rīkotos atbilstoši tautas prasītajam? Nespēja atbildēt uz šo jautājumu priekš manis 100% apliecināja, ka valdībai nav ne mazākās izpratnes par to, kas ir demokrātija un politiskā atbildība demokrātiskā valstī. Pilnīgs ārprāts- kā var neatbildēt uz šādu jautājumu, bet uzgrūzt visu uz deputātiem, it kā pats nebūtu sākotnēji deputāts....brrr.....

Viņi man izskatījās pēc tādiem vektoriem, kā tikai kas- tā rādīt uz kādu citu, vēlams tādu, kurš nav klātesošs.

apjūnijusiensnopļauts

Es jau, protams, neko. Jo man tas būtu izdevīgi. Bet otrai cilvēces pusei gan vajadzētu iesniegt prasību Cilvēktiesību birojā par to ideju par pāra un nepāra auto numuriem. Gadā taču vairāk ir nepāra datumu!

Studentu korporācijas

Vēl mani šajā Latvijas politiskajā situācijā skumdina fakts, ka studentu korporācijas nenāk ar savu viedokli dažādos sabiedrības procesos.
.
Tās jau nodarbojas ar kaut kādu parodiju par studentu korporācijām. Tēmas, kas tiek apspriestas, tāpat neiziet no sava ikdienas līmeņa. Nekāda ideālisma, cīņas par principiem vai tml.
.
Kas tad cits vēl cīnīsies par ideālismiem, ja ne studenti, kas vēl nav apauguši ar mietpilsonisko dzīvesveidu un biezo komforta slāni?
.
Vai tad universitātēs viņiem nemāca domāt principiāli, globāli, ideālistiski? Kāpēc viņi kautrējas to paust plašāk? Kāpēc korporācijas nenāk ar savu vienoto formulēto viedokli par to, kas jādara inflācijas apkarošanai, kas jādara izglītības sistēmas uzlabošanai, kas jādara mediju neatkarības stiprināšanai u.c. sabiedrībā aktuālos jautājumos? Kāpēc literārie vakari ir tikai par sadzīviskām tēmām, nevis patiešām patriotiskiem jautājumiem, ja jau patriotiskuma audzināšana ir ierakstīta gandrīz katras korporācijas mērķos, vīzijā vai aprakstā?
.
Kad jautāju korporācijas vadītājai, vai viņi kādreiz formulē korporācijas viedokli valstiskos jautājumos, viņa viennozīmīgi atbildēja- nē. Skumji. Tāpēc arī neiestājos tai korporācijā. Tusiņus man nevajag. Man vajag ideālistus un tos, kas veic analīzes, formulē viedokļus un tos pauž publiski.
.
Studentu korporācijas, kaut bijušas uz laiku iekonservētas, manuprāt, sabiedrībā ir saglabājušas savu reputāciju un tās varētu arī uzklausīt. Uzklausīt labāk nekā skolotājus, kas prasa tikai ēst vai pensionārus, kas vaimanā par netaisnību. Studentu korporāciju viedoklis būtu daudz spēcīgāks, jo nebūtu tik ikdienišķs, praktisks (šī vārda negatīvajā nozīmē).

Par apzinātu domu

Izlasīju Ervina Labanovska rakstu Delfos
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=19096646

Ļoti labi.

Patika doma par sabiedrisko organizāciju apzinātu sašķelšanu, lai tās nebūtu reāls politisks spēks.
Papildināšu. Kaut kā ir tāda sajūta- ja neesam sašķelti, tad mums liekas, ka mēs esam stulbeņi, neattīstīti, aprobežoti, utt. Katram ir kaut kādā veidā jācenšas atšķirties no citiem, jo tikai tad var uzskatīt, ka tev ir kādas prāta spējas.

Patika doma par asākiem notikumiem, kas skars katra indivīda intereses, kā veidu kā izkustināt sabiedrību. Taču arī devalvācijas draudi un inflācija, kas pavisam tieši ietekmē katru, neizraisīja nekādu pilsoniskās sabiedrības reakciju.

Tāpat kā Ervins, es dusmojos par tiem, kas neaizgāja uz referendumu par nacionālās drošības jautājumiem. Cilvēki savā kāzu dienā spēja izkārtot laiku, lai aizietu un nobalsotu, bet pārējie- neko- ai, nav jau vērts...

Par streikiem gan nevaru piekrist, tie gan ir bijuši.

Patika runas par ideālismu un idejām.

Diemžēl, kad gribēju apskatīties, ko Ervina pārstāvētā organizācija piedāvā sabiedrības izglītošanas labā savā mājas lapā, atklāju, ka mājas lapa ir sagatavošanas stadijā, un tur neko jēdzīgu nevar izlasīt. Tad par kādu apzināto domu mēs varam runāt, ja neuztaisām normālu mājas lapu ar analīzēm, viedokļiem, aicinājumiem u.c. pilsoniskās sabiedrības izglītošanas mēģinājumiem?

Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār.

Histērijas trūkst

Arvienvārdsakot, šis ir tas, ko es domāju par visu šito rasolu.
1) Sudraba ir kaut kādā veidā nonākusi Kalvīša ietekmes zonā, ja jau izdarīja tik nesmuku un likuma garam neatbilstošu gājienu, ka ziņojumu par KNAB ietvēra ziņojumā par valdību kopumā, tādejādi automātiski pakļaujot KNAB valdībai, kaut to likums neļauj.
2) Protams, malacis Lato, ka cēli prasību, sūdzību vai tas nu tas bija pret Kalvīti par vilcināšanos ar Valsts kontroles ziņojuma izskatīšanu un rīcību. Faktiski citus tādus racējus LV es neredzu bez Lapsas.
3) Kalvīša paziņojums par noziedzīgiem grupējumiem ir klasisks gājiens: labākā aizsardzība- uzbrukums. Šinī gadījumā kombinācijā ar triku distancēt sevi no "ļaunajiem". Tai brīdī, kad izdzirdēju šito paziņojumu no Kalvīša, to mani uztveres orgāni iztulkoja kā: "es esmu noziedzīgā grupējuma pārstāvis, es zinu, ka jūs drīzumā sāksiet vainot noziedzīgos grupējumus valsts problēmās, tāpēc es jau laicīgi centīšos distancēties no tiem, norādot, ka tie ir viņi, bet es esmu kaut kas pavisam cits. Un cerēšu, ka jūs man noticēsiet." Šitais paziņojums bija kā spilgts apliecinājums Kalvīša paša līdzdalībai.
4) Zatleram nav pieredzes, un viņš vēl nav iemācījies iespringt uz visām frontēm un spēt sagremot informāciju kā labākās slepeno aģentu filmās- ātri un efektīvi, pa ceļam uz auto, skujoties vai kāpjot pa kāpnēm, ja jau reiz Atlantijas okeāns bija pa platu, lai sekotu līdzi, kas notiek Latvijā.
5) Es gribētu, ka mums te parādītos kāds Žirinovskis, vai kāds cits psihopāts, kas saceltu trobeli. Domburs kaut ko mierīgi pabubina, Streips kaut ko uzčubina, bet kaut kā nav histērijas sajūtas valstī. Ja būtu histērijas cēlājs, tad Zatleram būtu vieglāt altaist visus tos tur.
6) Digitālās TV lieta un partiju finansēšana noteikti nav vienīgais iemesls Kalvīša teātrim. Patiešām apbrīnojamā Šķēles taustekņi jau droši vien ir visās sfērās. Es neesmu shēmotājs, tāpēc neminēšu nekādas shēmas, kas tiek šeit sargātas, bet ar Krieviju tas viss ir saistīts- tas nu būtu skaidrs. Domāju, Šķēles mērogi sen jau vairs nav lokāli. Pagulēsim uz lauriem dažos Eiropai aktuālos jautājumos, nevajag jau nekādus dižus podus vārīt, pietiek tikai klusēt, tādejādi iztopot kādam no globalizācijas kaimiņiem, un kāds gabals iekrīt TP ķešā. Un kas tad ir gloālā politika- ne jau par cilvēktiesībām vai nelikumīgu bruņojumu. Globālā politika ir par energo resursiem (visu veidu) un par informāciju.
7) Un vispār es domāju, ka to, ko mēs tagad prasām no Zatlera, vajadzēja prasīt no VVF, turklāt tad varbūt tā kaite nebūtu tā ielaista. Taču nu ir tā, kā ir.

Cūkas tādi

Pilsoniskā sabiedrība ir noslīkusi kapitālisma piedāvāto, tik ļoti glorificēto IESPĒJU jūrā. Cūka tāds kapitālisms.

Cūka tāds Maslows- kur ir palicis patriotisms, valsts un nākotnes paaudžu mīlestība, cēlie ideāli utt. tajā viņa vajadzību hierarhijā? Viss ir tikai par sevi. Ne smakas no Platona un grieķiem.

Domburs teica, ka citā valstī pie notikumiem, kas pašlaik norisinās Latvijā, tauta sen jau būtu uz ielām. Bet nākamā frāze no viņa mutes- kā tipiskam kautrīgam latvietim- es jau šeit ne uz ko neaģitēju. Kāpēc neaģitē? Cūka tāds. A pasaka, B pateikt raustās. Un tad brīnās, ka Zatlers neatlaiž Saeimu. Cūka tāds.

Demokrātija ir tad, kad valda visa tauta.
Autoritārisms ir tad, kad valda viens vai daži.
Bet kas ir tad, kad valda minoritātes? Kad visu nosaka minoritātes? Cūkas tādi- minoritātes- taisās te par kungiem pār majoritātēm.

L.Rozentāls skaidrojot gadījumu ar dēlu, kuru dēmons meta ugunī un ūdenī, salīdzināja šito dēmonu ar šaubām un nedrošību mūsu dzīvēs. Cūka tāds. Viņš sēj remdeno kristietību, kas žēlojas par savu vājumu un noliedz dēmonu eksistenci, tādejādi sēdams mega nezāles, kuras pēc tam Bitānam, Bitem u.c. jārauj ārā kā puvušus zobus. Cūka tāds.

Ielīdu Tautas partijas mājas lapā. Tur sauklis- Jauns darba cēliens! Un fonā saulriets pār akmens tiltu. Cūkas tādi- šitā muļķot tautu!

Cūka tāds Venedikts Jerofejevs, Uldis Tīrons un pārējie pļēguri. Par alkoholisma glorificēšanu. Aizmirsuši Mazo Princi esat, ko viņš teica par dzeršanu? Tā ir- ja spēja kaunēties ir pavisam nogalināta, tad atliek glorifcēt to, par ko normāls cilvēks kaunētos.

Grēkāzītis

Noskatījos raidījumu "Kas notiek Latvijā?"
Nu, ko lai saka? Kalvītim ir izdevies tas, kas izdevās tikai Tautas Frontei, bet pēc tam neizdevās ne Šleseram, ne Šķēlem, ne Repšem, ne citiem entuziastiem.
Kalvītim pēc ilgiem laikiem ir izdevies apvienot tautu. Tauta beidzot ir vienota. Vienota savā viedoklī par Kalvīti! KNAB shēma ir apvienojusi gan dažādu politisko spēku atbalstītājus, gan dažādu minoritāšu pārstāvjus, gan arī dažādu tautību pārstāvjus.
Apsveicam!

Valsts un baznīca

Ja jau Latvijā tik ļoti vajag šķirt baznīcu no valsts, tad kāpēc jaunajiem prezidentiem jāiet uz baznīcu inaugurācijas dienā?