Rāda ziņas ar etiķeti Žvadzuļi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Žvadzuļi. Rādīt visas ziņas

pavasaris

staigāju gar jūras krastu un dzirdu tādu kā strautiņa čalošanu- ne jūras šļakstus, bet strautiņu. Bet ir tikai krasts un jūra. Izrādās- sniega čupā izkusuši mazi caurumiņi un pa tiem uz leju tek ūdens. Skaisti!

* * *

tikai tad kad būšu bezcerīgi vīlies
jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī
tikai tad es tev sacīšu: mīlu
un pagriezies ieniršu bēgošā naktī
tikai tad kad tu man būsi piedzimusi
ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī
/K.Dimiters/

Miers


Izlasīju draugiem.lv draugu rakstītās vēlmes Ziemassvētkos.

Vairākas reizes atkārtojās vēlme pēc miera.

Kas ir miers?

Ikdienā tomēr cilvēki par to nerunā, ka viņiem trūkst sirdsmiera, tas izskan tikai tādās īpašās, savā ziņā uz sentimentalitāti provocējošās vietās; ikdienā šķiet, ka viss ir kārtībā.

Cik liela problēma ir šis miera trūkums? Vai tas ir nomācošs visām dzīves jomām, vai par to iedomājamies tikai noteiktos brīžos?

Vai mēs ticam, ka tas miers, pēc kura ilgojamies, vispār ir sasniedzams, dzīvam esot, vai tās ir tikai zilās, nepiepildāmās cerības, kas attālinās gluži kā apvārsnis?

Un pats galvenais jautājums- miers no kā? Kas ir tas, kas rada nemieru? Vai tie ir ārējie apstākļi? Pašu intensīvā darbošanās? Kaut kādi iekšēji pārdzīvojumi? Nesasniegti mērķi? Bailes no kaut kā? Sirdsapziņa? Vēl kas cits?

Man lielākais nemiers bija kristietes dzīves sākumā, kad līdz šausmām pārdzīvoju, ka Dievs mani nevar svētīt ar Savu žēlastību un dāvanām, jo esmu tā nocietinājusi savu sirdi ar grēkiem un nevēlēšanos sūdzēt savus grēkus, ka Viņš nevar izlauzties pie manis. Jesajas 59:1-2 ēdu brokastīs. Tas bija maigi izsakoties paralizējoši.
Tomēr tas nu ir beidzies, un nu dzīvoju mierā ar Jesajas 1:18 un 1.Jņ. 4:19.

Rudens noskaņas


Jau miega māte klusiņām nes
Mums mīkstu kažociņu...
/Tirzmaliete/

Kā veļas nu miedziņš, mīksts, smaržīgs un balts...
/F.Bārda/

Visjaukākā vieta pasaulē
Man dažkārt gulta liekas,
Kur atdzimst miesa un dvēsele
Un cilvēks ar sevi pats tiekas.

Kad dienas darbs ir padarīts,
Un sevi redzu vienu,
Es nedomāju, kāds būs rīts,
Bet līksmi gultā lienu.
/P.Bārda/

Matemātika

Raksts Dienā:
"Saskaņā ar Autonams un LR Iekšlietu ministrijas datiem šī gada septembrī Latvijā kopumā nozagti 156 transportlīdzekļi. No tiem 132 bijušas vieglās automašīnas, 9 motocikli, 12 kravas mašīnas, 2 piekabes un viens autobuss. No vieglajām automašīnām visvairāk septembrī tika nozagtas Vācijā ražotās: 30% WV, 24% Audi un 12% BMW markas vieglās automašīnas. Zagļu skatījumā populārākie modeļi — VW GOLF, VW PASSAT, Audi A6. Zagļiem galvenais ir nozagt ātri un nepievēršot apkārtējo uzmanību, tāpēc zagļi dod priekšroku līdz 1998.gadam ražotajām automašīnām, jo tās visbiežāk nav aprīkotas ar pietiekami drošām aizsardzības sistēmām. "
.
Nekādi nespēju samierināties ar šitādiem rakstiem! Pilnīgi bezjēdzīga informācija!
Statistika, ka 30% no visiem nozagtajiem ir VW, nenozīmē, ka VW zog vairāk nekā citas mašīnas. Jāskatās ir relatīvi attiecībā pret kopējo attiecīgās markas mašīnu skaitu uz ielām. Ja pie mums ir tikai 5 Porsche, piemēram, tad, pat ja nozags visus Porsche, viņi nekad neparādīsies statistikā un izkropoļos bildi. Tai pat laikā iespējams, ka 90% no visām mašīnām uz ielām sastāda VW, tādā gadījumā rādītājs 30% nozagto ir VW, ir ļoti labs rādītājs VW īpašniekiem.

Oktobris

Oktobris ar savu tauri
Brāžas mežiem, laukiem cauri,
Sārtas lapas gaisos sviež,
Sejā lietus lāses šķiež.
Maura zāles zaļās sprogās
Jau no rītiem sarma zogas.
Gaisā jūt jau sniega dzirkstis,
Un bez cimdiem salst jau pirksti.
/K.Skalbe/

Domnīca



Blogus vajadzētu saukt par Domnīcām :)
.
Ļoti feini atbrīvo galvu no jau sen izdomātām lietām, atbrīvojot vietu, lai varētu ķerties klāt jaunām tēmām :)
.
Man vienkārši ļoti patika Dumidora Domnīca :)

Flamenko

Flamenko nav par to, kā tas izskatās.
Flamenko ir par to, kā tu jūties, to dejojot.
Un protams, flamenko ir par to pārpasaulīgo sajūtu, ko rada ņemšanās ar tiem garajiem un bezgala kuplajiem svārkiem :)
Taču dažreiz flamenko arī izskatās labi :)

Violetie svārki
Melnie svārki
Sarkanais lakats
Rozā kleitas
Puķainie lakati
Baltais pāris
Baltā cope
Melnās pumpas

Auto


Tu nāc katru rītu uz darbu un ievēro, ka priekšnieka auto ir jau priekšā. Nākamajā rītā tu centies ierasties 5 minūtes pirms darba laika, tomēr atkal- priekšnieks jau priekšā. Labi, vakarā pastrādāsi ilgāk, ja jau tik ļoti vajag. Ej mājās pusstundu pēc darba laika beigām- priekšnieka auto vēl aizvien darbā. Labi, nolem atnākt vienreiz pusstundu pirms un aiziet prom 2 stundas pēc darba laika, lai redzi, kad tas priekšnieks dodas mājup- taču nekā! Kā strādājis, tā strādā. Tāda nelaba oma metas. brrrr...
Taču ir noticis milzu pārpratums! Tev būtu jāuztraucas, ja plkst 17:30 vai 18:30 priekšnieka auto vēl aizvien nebūtu darba vietas stāvvietā. Tas liecinātu par to, ka viņš ir aizbraucis darba darīšanās un vēl atgriezīsies, lai noliktu mašīnu darba stāvvietā. Tikai tādā gadījumā tas nozīmētu, ka viņš vēl joprojām strādā, nevis tad, ja plkst 17:30 mašīna smuki stāv darba stāvvietā. Jo galu galā- tā taču ir dienesta mašīna un tā jāizmanto tikai darba vajadzībām, nevis lai brauktu uz mājām!

Burātājs


Dr.Housā tika pieminēts kāds pacienta paziņa, kas nomiris 84 gadu vecumā burājot. Pacients savukārt nomira savos 70jos gados slimnīcā.

Kā es gribētu nomirt?
No sākuma izklausās baigi nereāls jautājums.

Taču būtība viena- visticamāk, es nomiršu tās nodarbes laikā, kuru veikšu visbiežāk. Ja es savā noliktajā miršanas laikā sēdēšu internetā, tad tikpat kā nav nekādas iespējas, ka nomiršu burājot vai kāpjot kalnos vai tml. Līdz ar to šis jautājums faktiski ir ārprātīgi aktuāls un saistīts ar šodienu, ja tas man ir svarīgi, kā es nomiršu.

Ja es šodien izdomāšu, ka gribētu nomirt burājot, tad jāsāk ar to nodarboties jau šodien.
Ja vienalga kā nomirt- tad visticamāk nomiršu gultā- pēc statistikas.

Pagaidām mani varianti ir:
-dejojot flamenko
-staigājot pa kalnu takām
-sēžot kalnu viesnīcā vai sanatorijā uz balkona
-kaut kādā veidā saistībā ar jūru- vēl nezinu īsti kā

sapnis


kā es gribētu, kaut katrai nodarbei varētu veltīt tik daudz laika, cik gribas!
kaut nebūtu katrai lietai atvēlētas tikai tik un tik minūtes!
kaut varētu darīt lietas tādā tempā, kā ir ērti!

eh, skumji :(

Teorijas

Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir kā ierīce, kas ļauj tekstu (šī vārda plašākajā nozīmē) redzēt vairāk nekā 2 dimensijās. Bez šīs iekārtas mēs uztveram tikai vienu, sev vistuvāko jeb naturālo dimensiju, bet ar šo iekārtu bilde ievērojami sarežģās, un līdz ar to parādās iespēja to sasaistīt ar citu tekstu. Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir tātad arī tilts.
Piemēram, jebkuru sieviešu žurnālu var lasīt no naturālā viedokļa, kas galvenokārt nodarbojas ar personiskajām emocijām, ko izraisa žurnālā minētās tēmas, taču, ņemot talkā jēdzienus, definīcijas un teorijas, mēs itin veikli sieviešu žurnāla lasīšanu varam pārvērst par pierādījumu vākšanu, piemēram, teorijai, ka nu jau dzīvojam posthumānismā un vairs ne postmodernismā, vai kaut ko tik pat gudru :)

Reliģijas atgriešanās

"Jā, Eiropa iet uz aizvien lielāku relatīvismu un subjektīvismu, noteicēja ir situācija, nevis norma. Droši vien vajag kaut ko citu, jānāk kaut kam citam, un tas diez vai nāks no Eiropas.. man aug pārliecība, ka mācību mums dos citi."
/Maija Kūle. Nedēļa. 24.jūlijs 2003.gads/

"Klasiskā zinātne un klasiskā cieņpilnā attieksme pret to ir Apgaismības laikmeta augļi un atskaņas. Tolaik uzmanības centrā bija saprāts, daba, progress. Turpetim 20.gadsimta vidū cilvēks lielāku uzmanību pievērsa fakam, ka zinātnieki ir radījuši atombumbu, taču nav pratuši atrisināt pasaules un cilvēka būtiskākās problēmas un galu galā ir veicinājuši vides piesārņošanu. Zinātne it kā izkrita no augstāko vērtību skalas. Prestižākas par to kļuva .. daždažādas parazinātnes- maģija, gaišredzība, zintis, spekulācijas par astroloģijas tēmu."
/Jānis Stradiņš. Eiropu meklējot.Dialogi/

"Politiskie notikumi ir skaidri parādījuši, ka Apgaismības laikmeta sekularizācija, racionalizācija, modernizācija ir kļūda. Ja vien mēs neuzskatām, ka reliģijas atkalparādīšanās ir anomālija un psiholoģiska nenormālība."
/Hents de Vrīss. Rīgas Laiks. Augusts. 2007/

1) Reliģijai ir potenciāls atgriezties pie sabiedrības pārvaldes vadības pults, jo sabiedrība sāk apjēgt, ka cilvēks ir dumjš un pats sevi galina nost. Līdz ar to kapitulē cilvēku gudrības vadības pults un tā vietā var nākt reliģija, kas to jau sen ir teikusi, ka cilvēkam nevar dot brīvu vaļu.
Nu labi, var nākt arī kāds cits skeptiski konservatīvs spēks, kas iebilst liberālisma viedoklim, ka cilvēks visā visumā ir gudrs un pareizā virzienā orientēts, taču, ja tas spēks izmantotu vēl arī reliģiju, tas būtu 2x spēcīgāks.
Kaut gan vienlaicīgi atzīstu, ka pats reliģijas jēdziens un prakse mainīsies un faktiski mainās visu laiku.

2) Interesanti, ka tik daudz cilvēku runā par šo tēmu!
Kaut gan tas nemaz nav tik nedabiski, ņemot vērā realitīvi nesen attīstījušos terorismu, ko izraisa ar reģiskiem grupējumiem saistīti cilvēki. Taču šis temats nebūtu jāatstāj tikai islāmistu platuma grādos. Tas tik pat labi var kļūt aktuāls arī citviet.

3) Šādas atziņas no neticīgiem cilvēkiem var kalpot par labu iedrošinājumu tiem, kas runā ar cilvēkiem par ticības lietām, proti, ka ideja par to, ka reliģija ir tumsoņu hobijs, vairs netiek uzskatīta par pamatotu akadēmiķu vidū. Sava veida ierocis pret postmodernismu, kas pasaka, ka viss ir relatīvs un faktiski nekam nav nozīmes.
Cita lieta, protams, kas kā definē reliģiju un kādu lomu tai redz pasaulē- ne katrs skatījums ved uz personīgo reliģisko piedzīvojumu.

noliegums

Visvieglāk aizstāvamais viedoklis ir noliegt visu.

ideāla dzīve


"Viņš rakstīja savā istabā, es savā- kaut ko matemātisku. Kad bijām vairākas stundas pastrādājuši, tad gājām staigāt pa apkārtni.. un kaut ko filozofējām."

/A.Buiķis. Ieva. 8.augusts 2007/