"Jā, Eiropa iet uz aizvien lielāku relatīvismu un subjektīvismu, noteicēja ir situācija, nevis norma. Droši vien vajag kaut ko citu, jānāk kaut kam citam, un tas diez vai nāks no Eiropas.. man aug pārliecība, ka mācību mums dos citi."
/Maija Kūle. Nedēļa. 24.jūlijs 2003.gads/
"Klasiskā zinātne un klasiskā cieņpilnā attieksme pret to ir Apgaismības laikmeta augļi un atskaņas. Tolaik uzmanības centrā bija saprāts, daba, progress. Turpetim 20.gadsimta vidū cilvēks lielāku uzmanību pievērsa fakam, ka zinātnieki ir radījuši atombumbu, taču nav pratuši atrisināt pasaules un cilvēka būtiskākās problēmas un galu galā ir veicinājuši vides piesārņošanu. Zinātne it kā izkrita no augstāko vērtību skalas. Prestižākas par to kļuva .. daždažādas parazinātnes- maģija, gaišredzība, zintis, spekulācijas par astroloģijas tēmu."
/Jānis Stradiņš. Eiropu meklējot.Dialogi/
"Politiskie notikumi ir skaidri parādījuši, ka Apgaismības laikmeta sekularizācija, racionalizācija, modernizācija ir kļūda. Ja vien mēs neuzskatām, ka reliģijas atkalparādīšanās ir anomālija un psiholoģiska nenormālība."
/Hents de Vrīss. Rīgas Laiks. Augusts. 2007/
1) Reliģijai ir potenciāls atgriezties pie sabiedrības pārvaldes vadības pults, jo sabiedrība sāk apjēgt, ka cilvēks ir dumjš un pats sevi galina nost. Līdz ar to kapitulē cilvēku gudrības vadības pults un tā vietā var nākt reliģija, kas to jau sen ir teikusi, ka cilvēkam nevar dot brīvu vaļu.
Nu labi, var nākt arī kāds cits skeptiski konservatīvs spēks, kas iebilst liberālisma viedoklim, ka cilvēks visā visumā ir gudrs un pareizā virzienā orientēts, taču, ja tas spēks izmantotu vēl arī reliģiju, tas būtu 2x spēcīgāks.
Kaut gan vienlaicīgi atzīstu, ka pats reliģijas jēdziens un prakse mainīsies un faktiski mainās visu laiku.
2) Interesanti, ka tik daudz cilvēku runā par šo tēmu!
Kaut gan tas nemaz nav tik nedabiski, ņemot vērā realitīvi nesen attīstījušos terorismu, ko izraisa ar reģiskiem grupējumiem saistīti cilvēki. Taču šis temats nebūtu jāatstāj tikai islāmistu platuma grādos. Tas tik pat labi var kļūt aktuāls arī citviet.
3) Šādas atziņas no neticīgiem cilvēkiem var kalpot par labu iedrošinājumu tiem, kas runā ar cilvēkiem par ticības lietām, proti, ka ideja par to, ka reliģija ir tumsoņu hobijs, vairs netiek uzskatīta par pamatotu akadēmiķu vidū. Sava veida ierocis pret postmodernismu, kas pasaka, ka viss ir relatīvs un faktiski nekam nav nozīmes.
Cita lieta, protams, kas kā definē reliģiju un kādu lomu tai redz pasaulē- ne katrs skatījums ved uz personīgo reliģisko piedzīvojumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru