Izlasīju lesbietes grāmatu. Bet tas nav galvenais šajā grāmatā. Kaut arī to varētu kāds izmantot grāmatas skaidrošanā/komentēšanā.Grāmatu izvēlējos gan dēļ nosaukuma, gan dēļ komentāriem uz aizmugurējā vāka.
"Dženeta Vintersone raksta skaistu, tīru prozu..."
Kad beidzot sāku jau labu laiku atpakaļ iepirkto grāmatu lasīt, biju aizmirsusi šo aprakstu, bet kad mēģināju nodefinēt sev to viņas rakstīšanas stilu, gribējās teikt, ka tas ir vienkāršs, jo neaizraujas ar filozofiskiem pārspriedelējumiem par neko, tas nav sadzīvisks, tas nav aprakstošs, jo grāmatā nevar atrast garus dabas vai sajūtu aprakstus, tas nav liekvārdīgs, taču tai pat laikā tas ir gana daudznozīmīgs, gana dziļš savā lakonismā. Tāpēc tagad, pārlasot šo komentāru, varu viennozīmīgi piekrist, ka šis ir ļoti labs raksturojums rakstnieces valodai. Tīra proza.
1 komentārs:
Es vienādiņ domāju, kā tas nākas - pirms grāmatas pirkšanas lasu anotācijas aizmugurē (pēdējā lapā, pirmajā lapā, avīzē... kur nu gadās) un izlasu - jā, šajā grāmatā ir tas, ko es vēlētos lasīt. Pēc tam, kad lasu grāmatu, saprotu, ka nē viņa ir galīgi garām, vai mazliet garām vai ir parāk sekla, tomēr izlasu. Tad nolemju anotāciju apskatīt vēlreiz ar tādām kā dusmām - jodhaidī, nu kā var šitā mānīties, bet lasot pēkšņi aptveru, ka tieši tas jau arī tur rakstīts, un pārējo esmu piedomājusi.
Ierakstīt komentāru