Studentu korporācijas

Vēl mani šajā Latvijas politiskajā situācijā skumdina fakts, ka studentu korporācijas nenāk ar savu viedokli dažādos sabiedrības procesos.
.
Tās jau nodarbojas ar kaut kādu parodiju par studentu korporācijām. Tēmas, kas tiek apspriestas, tāpat neiziet no sava ikdienas līmeņa. Nekāda ideālisma, cīņas par principiem vai tml.
.
Kas tad cits vēl cīnīsies par ideālismiem, ja ne studenti, kas vēl nav apauguši ar mietpilsonisko dzīvesveidu un biezo komforta slāni?
.
Vai tad universitātēs viņiem nemāca domāt principiāli, globāli, ideālistiski? Kāpēc viņi kautrējas to paust plašāk? Kāpēc korporācijas nenāk ar savu vienoto formulēto viedokli par to, kas jādara inflācijas apkarošanai, kas jādara izglītības sistēmas uzlabošanai, kas jādara mediju neatkarības stiprināšanai u.c. sabiedrībā aktuālos jautājumos? Kāpēc literārie vakari ir tikai par sadzīviskām tēmām, nevis patiešām patriotiskiem jautājumiem, ja jau patriotiskuma audzināšana ir ierakstīta gandrīz katras korporācijas mērķos, vīzijā vai aprakstā?
.
Kad jautāju korporācijas vadītājai, vai viņi kādreiz formulē korporācijas viedokli valstiskos jautājumos, viņa viennozīmīgi atbildēja- nē. Skumji. Tāpēc arī neiestājos tai korporācijā. Tusiņus man nevajag. Man vajag ideālistus un tos, kas veic analīzes, formulē viedokļus un tos pauž publiski.
.
Studentu korporācijas, kaut bijušas uz laiku iekonservētas, manuprāt, sabiedrībā ir saglabājušas savu reputāciju un tās varētu arī uzklausīt. Uzklausīt labāk nekā skolotājus, kas prasa tikai ēst vai pensionārus, kas vaimanā par netaisnību. Studentu korporāciju viedoklis būtu daudz spēcīgāks, jo nebūtu tik ikdienišķs, praktisks (šī vārda negatīvajā nozīmē).