"Psihoze: zaudēt saskari ar realitāti"
To teica psihoterapeits romānā.
Taču tas, kam viņš to teica, realitāti definēja pavisam savādāk. Realitāte nav tikai fiziskās lietas, dzirdamās skaņas un bioloģiskās smaržas. Realitāte ir daudz kas vairāk. Jūtas, stāsti mūsu galvās, dažādu lietu dažādas nozīmes- tas viss arī ir realitāte.
Tad kurš pateiks- kas ir "zaudēt saskari ar realitāti"?
Vai tas, ko pasaka dzejā, ir realitāte? Tas, ko dzeja rada, kad to lasa?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru