Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir kā ierīce, kas ļauj tekstu (šī vārda plašākajā nozīmē) redzēt vairāk nekā 2 dimensijās. Bez šīs iekārtas mēs uztveram tikai vienu, sev vistuvāko jeb naturālo dimensiju, bet ar šo iekārtu bilde ievērojami sarežģās, un līdz ar to parādās iespēja to sasaistīt ar citu tekstu. Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir tātad arī tilts.Piemēram, jebkuru sieviešu žurnālu var lasīt no naturālā viedokļa, kas galvenokārt nodarbojas ar personiskajām emocijām, ko izraisa žurnālā minētās tēmas, taču, ņemot talkā jēdzienus, definīcijas un teorijas, mēs itin veikli sieviešu žurnāla lasīšanu varam pārvērst par pierādījumu vākšanu, piemēram, teorijai, ka nu jau dzīvojam posthumānismā un vairs ne postmodernismā, vai kaut ko tik pat gudru :)
2 komentāri:
Par šo gan gribētos vairāk saprast.
Kas ir posthumānisms?
Patīk ļoti par to trešo dimensiju. Agrāk es savā galvā biju šo lomu pierakstījusi tikai simboliem, un nezkāpēc definīcijas un teorijas ielikusi plauktiņā "ierobežotāji" nevis "padziļinātāji".
par posthumunānismu ir raksts satori.lv,
http://www.satori.lv/?src=raksts&ho=J&item=2181
bet es vēl neesmu izlasījusi pilnībā. Tā esot nākamā cilvēces fāze pēc postmodernisma, resp, kaut kas varen gudrs :)
Savulaik Kultūras Forumā bija analizēti dažādu Latvijas prezidentu svētku uzrunās lietotie jēdzieni un viņu izpratne par tiem. Tas bija viens no impulsiem domai, ka jebkuru tekstu var lasīt vismaz 2 nozīmēs- tiešajā, jeb tajā, kā teksta autors grib ietekmēt teksta saņēmēju (šajā gadījumā radīt svētku sajūtu, valstiskuma apziņu utt), un netiešajā, jeb, ko pats teksts liecina par tā radītāju vai vidi, kurā tas radies, un te, lai distancētos no naturālistiskās teksta uztveres noder teorijas un definīcijas, kas ļauj tekstu redzēt no cita, tālāka skatu punkta.
Inčīgi, tagad delfi.lv ir raksts, kurā teikts, ka Zatlers nelietojot jēdzienu "integrācija". Ļoti interesants jēdziens, kura parādīšanās vai neparādīšanās kādas personas leksikā var par daudz ko liecināt.
Viena no vieglāk lietojamām teorijām, ko izmantot šādā sieviešu žurnālu analīzē, man šķiet, ir baltās lapas teorija, proti, vai cilvēks piedzimst kā balta lapa, vai tomēr viņam kaut kas iedzimst. Tad vēl protams Maslova vajadzību piramīda- kā tā parādās žurnālos.
Man šķiet, pārsvarā nesaprašanās starp cilvēkiem rodas tad, kad vienu jēdzienu dažādi cilvēki dažādi saprot. Bet ja izskaidro jēdzienus, tad problēmas kaut kā izšķīst.
Principā jā- tā jēdzinu un teoriju lietošana ir tikai analīze, tas nav radošs process, kurā kaut kas rodas, līdz ar to, to var uzskatīt par ierobežotāju :)
Ierakstīt komentāru