Viena no pašām svarīgākajām domām- kņazs, kaut arī skaidri saprata, ko cilvēki dara nepareizi un līdz ar to sāpina sevi un citus, tomēr neieņēma tādu pozu kā bieži mēs, kad mums šķiet, kad zinām, kas ir pareizi- izstrādājam LIELO scenāriju notikumu attīstībai un kā režisori cenšamies nodrošināt, ka notikumi attīstās mūsu izdomātajā virzienā un veidā un cilvēki rīkojas, kā mēs redzam ir pareizāk. Mēs režisējam aiz tīrās labsirdības, jo mēs taču esam sapratuši, kas ir kas. Bet kņazs pārsteidz ar vienlaicīgi precīzo diagnozes uzstādīšanu, bet tikai epizodisku iejaukšanos tikai pašos trakākajos brīžos, nemēģinot virzīt notikumu gaitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru