Sākumā šķita, ka nevēlos lasīt par sievieti, kas pati sevi nomoca un vaimanā par bērnību un iemantotajām traumām un to sekām un savu pasaules un cilvēku uztveri. Tas šķita slimīgi.
Tālāk lasot, likās, ka pati vainīga pie visa, jo nedomā ar galvu un pati izvēlējās riskantu dzīvesveidu.
Varbūt man trūka viņas pozitīvo emociju saistībā ar gleznošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru