Interesanti, ka Čehovs tā kā izsmej to viņu intelektuālismu un gudrību, it kā norādot, ka no tā tāpat nav nekādas jēgas. Vai tad viņš pats tā arī domā? Vai tomēr grib parādīt, cik grūti ir izglītotam starp neizglītotiem? Vai viņš grib parādīt, ka māsas to savu gudrību nepareizi lieto un virza?
Domāju, ka Čehovs nevarētu vērsties pret gudrību kā tādu, bet gan tikai pret māsu un Veršiņina ilūzijām, kā šai gudrībai un zināšanām jāizskatās un jādarbojas praksē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru