Tā epizode ar meiteni, kuru Drakula izmantoja, ļoti spēcīgi sasaucās ar to, ko dara šādas teātra izrādes. Skatītājs, tāds panaivs, vēl uz kaut ko labu cerošs, par dažām cēlām domām domājošs, atnāk uz teātri kā pie slavenā Drakulas uz mājām. Tas šķiet tik interesanti, var pat atrast kaut kādas līdzības, kādas uzrunājošas sirds stīgas, taču Drakulas mērķis ir pataisīt tevi par tādu pašu, kāds ir viņš pats, kaut arī izliekas, ka tevi mīl un dara tev labu, dod tev kaut ko, kaut arī izliekas, ka viņš ir gudrāks, pieredzējušāks, tādiem naivumiem kā sāļa siļķe vairs netic.
Un tad vēl šī izmantošana, šī sabojāšana tiek parādīta tik skaisti! It kā tas būtu kāds sevišķs skaistums- sabojāt tīru sirdi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru