Mīļi

Man aiz muguras sēdēja puišu bariņš, kas sāka ļoti skaļi smieties jau no paša izrādes sākuma. Drīz vien nācās smieties viņiem līdzi. Skaļi. Bija jau smieklīgi elementi. Pirmais, pie kura es pa īstam pati sasmējos bija sludinājums, kura teksts bija apmēram šāds: "Vīrietis. Vēlas iepazīties sievieti, kurai pieder savrupmāja Mežaparkā, Jūrmalā..."

Bet tā visā visumā- gribējās tā relaksēti atlaisties krēslā un mīļi smaidīt par šiem jaukajiem tēliem. Tik daudz pozitīvisma un mīļuma viņos bija. It īpaši, kad viņi sāka runāt. Kamēr no viņiem varēja redzēt tikai ar neglaimojošiem stereotipiem apaugušus ģērbšanās stilus, tikmēr viņi neizraisīja nekādu patiku pret sevi. Taču, kad viņi sāka runāt- patiešām mīlestība plūda no viņiem. Izrādās mūsos ir tik daudz labā!