Ļoti patika, kad Aglaja teica, ka Nastasja mīl savu negodu un bez tā viņa nevar dzīvot. Ļoti patiesi vārdi. Mēs faktiski dzīvojam tādu dzīvi, kādu vēlamies. Un ja ar mums notiek kādas lietas (ilgstoši), tad acīmredzot mēs gūstam no tām kādu baudu, kaut arī, veselīgi skatoties, tās nav labas un pareizas.
2 komentāri:
Mani vienmēr ir interesējis jautājums šajā sakarā - kad un kāpēc cilvēks tomēr saprot, ka ir jāmainās?
Man šķiet, ka cilvēks izlemj mainīties tikai vienā gadījumā- kad pats sev ir apnicis un noguris no sevis.
Ierakstīt komentāru