30 jūnijs, 2008
20 jūnijs, 2008
Kastēns.Diena.Grēks.
Proti, par Kastēna provokāciju.
Ja tie, kas uzskata, ka šādā veidā ir parādījuši, ka Kastēns, kam būtu jābūt bezgrēcīgam mācītāju partijas ģimenes vērtību aizstāvim, tomēr nav absolūti šķīsts, var priecāties tikai par 5%, jo tas, ko Diena izdarīja, ir vēl lielāks grēks, nekā tas, ko izdarīja Kastēns.
Marka evaņģēlijs 9:42 "ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā".
Kastēnu šajā situācijā, salīdzinot ar Dienu, tiešām var uzskatīt par bezgrēcīgu, vēl jo vairāk, ka viņš atvainojās ģimenei un partijai. Kamēr Diena neatvainosies, viņu viņas grēks spiedīs jūras dziļumos.
18 jūnijs, 2008
The Soviet Story

Īstenībā arī visu apbrīnu par drosmi un, protams, par profesionālismu.
Filma bija ne tikai pārsteidzoši atklāta, tieša un ar vairāk nekā pietiekoši daudz pierādījumiem, bet arī ārkārtīgi profesionāli nostrādāta- tā, ka, par spīti skarbajam sižetam, paņēma visu skatītāja uzmanību no sākuma līdz beigām.
Tiešām visu cieņu.
Filmas laikā, kad tika stāstīts par kara laiku, skaidri saskatīju scenārija atkārtošanos mūsdienās Krievijā un tās kaimiņvalstīs. Tāpēc jo liels bija mans prieks, kad filmas noslēgumā šie stāsti tiešām tika sasaistīti kopā. Viennozīmīgi parādīts, ka vēsture ne tikai atkārtojas, tā vienkārši turpinās.
Protams, neloloju nekādas ilūzijas, ka ES tagad pēkšņi ieņems agresīvāku pozīciju pret Krieviju. Diemžēl.
No otras puses, protams, nepamet doma, ka tas nav cilvēku prāts, kas spēj izdomāt tādas šausmas. Tas ir kāds lielāks spēks, kas ir pakļāvis šos cilvēkus un licis tiem darboties pēc savas stabules. Un tad kļūst žēl šo cilvēku. Turklāt esmu pārliecināta, ka ne viens vien dziļi nožēloja izdarīto, taču bija bezspēcīgs situāciju mainīt.
Dievs, svētī, ka šī filma tiek saglabāta un rādīta.
http://www.sovietstory.com/
Strenga par Šņori
Palasīju Diena.lv Strengas rakstu par filmu "Padomju stāsts" kā par provokāciju. Man šķiet diezgan smieklīgi, ja tiek mēģināts ar tēzi "ļaujiet pašiem brīvi domāt" kritizēt filmu. Lai nu kas, bet filmas ir visnevainīgākais pasākums brīvas domāšanas apkarotāju karaspēkā. Filmas pēc definīcijas ir subjektīvs pasākums un tā arī tiek pasniegts un tā arī ir jāuztver.
Turklāt man šķiet, lai liktu cilvēkiem nopietni aizdomāties par to, kas mūsdienās notiek Krievijā, nepietiek ar demokrātiski viegliem mājieniem par to. Tas ir pārāk traki, lai tam tik vienkārši noticētu. Lai nokomunicētu kaut ko, kas ir diametrāli pretējs tam, ko pasaules lielvara sludina un kam ir noticējusi lielā krievu tauta, nepietiek ar mājieniem. Nepieciešams iebāzt visu seju tajā. Jā, protams, tā nav visa realitāte, taču tā ir realitātes daļa, kas tiek aizmirsta.
03 aprīlis, 2008
Vieglums un miers
Take it easy.
Šis ir aktuāls sauklis arī priekš manis šobrīd.
Empātija
Varbūt tāpēc man ir tik sveša tāda lieta kā empātija, līdzjūtība, līdzjušana utt.
15 janvāris, 2008
* * *
jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī
tikai tad es tev sacīšu: mīlu
un pagriezies ieniršu bēgošā naktī
tikai tad kad tu man būsi piedzimusi
ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī
/K.Dimiters/
