Baltais

Mediju kritika 3

2011-11-07T20:11:00.000+02:00

Vēl viens lielisks raksts par mediju lomu lasītāja identitātes un viedokļa konstruēšanā. Šoreiz par FHM un Cosmo ietekmi.
http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/6743/

Mediju kritika 2

2011-11-07T20:02:00.000+02:00

Citāts no lieliska raksta par to, kā žurnālisti izvēlas atspoguļot vilciena katastrofu. Tas tiek pārvērsts par šovu.
Noslēdzot autore raksta šādi:

"Pavisam jaunā amerikāņu ziņu žurnālistikas grāmatā nesen lasīju, ka ziņas bez emocijām ir tikai ciniskas epizodes. Jo jūtas un pārdzīvojumi, kas risinās ziņu fonā un kas vada žurnālistus, kad viņi atlasa realitātes druskas, lai veidotu ziņas, parāda cilvēku vērtības, parāda to, kas sabiedrībai ir būtiski. Kādas vērtības bija „dzelzceļa katastrofas šovā”?"

Anda Rožukalne. Ekskluzīvi kadri vai īsta katastrofa?
Delfi.2005.02.14
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/anda-rozukalne-ekskluzivi-kadri-vai-ista-katastrofa.d?id=10348782

Mediju kritika

2011-11-01T15:09:00.000+02:00

Pienācis laiks manu off-line purpināšanu par mediju lomu sabiedrības viedokļa par sevi, valsti un valstsvīriem pārcelt publiskākā telpā.
Ar šo aicinu mediju darbiniekus rūpīgāk izvēlēties vārdus, ar kuriem raksturot notikumus valstī, un neizvēlēties nievājošus, necienīgus izteicienus, ja vien tas tiešām ir nepieciešams un ar pamatojumu.
Piemēram, pirms kāda LNT demonstrēja ļoti cieņpilnu pieeju, komentējot Zatlera aktivitātes politikā. Tā vietā lai vienkārši par viņu paņirgātos, LNT rūpīgi atspoguļoja Zatlera neprofesionālos gājienus un pēc tam nevis vienkārši parādīja Cirkus bildi ar Zatlera seju, bet ievadā norādīja, ka viņi sākotnēji nav vēlējušies rādīt šo bildi, bet pēdējie notikumi to neļauj nerādīt.
Pat ja LNT no sākta gala gribēja rādīt šo bildi, tad šis komentārs tomēr izrādīja arī zināmu cieņu pret Zatleru. Visu cieņu LNT. Tomēr ir daudz citi piemēri, kur žurnālisti nepapūlas izturēties ar cieņu.

1. Sabiedriskajā transportā var braukt pa zaķi

TVNET 1.novembris 2011

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397739-sabiedriskaja_transporta_var_braukt_pa_zaki

Šāds virsraksts, manuprāt, nav tāda medija cienīgs, kas rūpējas par valsts attīstību un sabiedrības izglītošanu. Šāds virsraksts gluži pretēji veicina likumu un noteikumu nicināšanu sabiedrībā.
Nav runa par to, vai teiktais ir vai nav patiesība, runa ir par to, kā mēs gribam ietekmēt sabiedrību, publicējot šādus virsrakstus.
Šis virsraksts nekādā veidā neveicina cieņu pret likumu.
Labāk būtu bijis rakstu orientēt pozitīvi- uz risinājumu meklēšanu, uz padarītā darba uzteikšanu.
Bet nē- raksts ir vērtīgs, jo tas aprej RS.
Jautājums- vai TVNET jelkādā veidā palīdzēja Rīgas Satiksmei problēmas risināšanā ar šo eksperimentu?
Šaubos. Drīzāk pretēji- veicināja lielākas sabiedrības daļas braukšanu bez biļetes.
Šādi mēs graujam valsti un uzticību tai.

2.Aidis Tomsons pagājušajā nedēļā kādā Latvijas Radio 1 raidījumā, uz kuru sākotnēji bija aicinājis premjeru Valdi Dombrovski, vismaz 2 reizes norādīja, ka premjers ir piemānījis (!) un nav ieradies uz raidījumu. Iemesls vienkāršs- viņam bijis steidzami jādodas komandējumā uz Eiropu.

Savā vietā prejers deleģējis finanšu ministru, kurš atbildēja uz visiem žurnālistu jautājumiem tiešraidē.

Uzskatu, ka vārds "piemānījis" ir ne tikai nevietā šajā gadījumā, bet arī nelabvēlīgi ietekmē premjera tēlu klausītāju acīs (ausīs). Vārds piemānīts attiecas uz cilvēku, kurš sola atnākt, bet neatnāk, par to nemaz nepaziņojot un nedodot iespēju otrai pusei uzzināt par viņa nespēju atnākt. Šis nebija tas gadījums.

Savukārt žurnālists izmantoja mazu nevainīgu putekli, lai uzgāztu dubļu piku premjera uzvalkam.

Šādi mēs graujam valsti un uzticību tai.

Kas ir filosofija

2011-10-12T20:47:00.001+03:00

Lielisks grāmatas priekšvārds! Izskatās, ka visa grāmata būs lieliska!

"The author believes that epistemology has kidnapped modern philosophy, and well nigh ruined it;
he hopes for the time when the study of the knowledge-process will be recognized as the business of the science of psychology,
and when philosophy will again be understood as the synthetic interpretation of all experience
rather than the analytic description of the mode and process of experience itself.
Analysis belongs to science, and gives us knowledge;
philosophy must provide a synthesis for wisdom."

Lūk! Tāpēc mani pagaidām spēj ieinteresēt tikai grāmatas, kas pretendē uz ievadu filosofijā, nevis grāmatas, kas ir pašu filosofiju raksti. Mūsdienu filosofu. Pēc- renesanses filosofu raksti.

Will Durant. The story of philosophy.

Rietumi versus Austrumi

2011-10-09T10:41:00.001+03:00

Varbūt tomēr tiem Rubeņa kritiķiem nav taisnība.
Runa ir par meditācijas centra kritiku.
Kritikas galvenais arguments, cik man zināms, ir Rubeņa tendence kristietību piesārņot ar budismu. Kad meditācija kļūst par pašmērķi savā ziņā.
Taču, ņemot vērā to, cik zvēriski ēru mijā un pirmajos mūsu ēras gadsimtos gan pasaulīgie domātāji, gan baznīcas domātāji Rietumos centās izcelt prātu uz visa pārējā fona, atmetot visu, kas ir intuitīvs un uz sajūtām balstīts, varbūt nemaz nav slikti šo sterilo, racionālo, loģisko pieeju atšķaidīt ar austrumu pieeju, tādejādi varbūt pietuvojoties pilnībai?

Politiskais viedoklis

2011-09-14T20:50:00.001+03:00

Ir četri varianti:

Skaidri zināt, kura politiskā partija ir manas uzticības cienīga, lai par to balsotu, un doties uz vēlēšanām vēlēt.
Doties vēlēt, nezinot nevienu politisko partiju, kas ir manas uzticības cienīga, bet izvēloties mazāko ļaunumu no esošajām partijām.
Nedoties uz vēlēšanām, uzskatot, ka arī šāda rīcība ir sava politiskā viedokļa paušana- manā gadījumā viedoklis, ka esošā vēlēšanu sistēma nav pieņemama, ka jāmaina politiskā sistēma.
Nedoties uz vēlēšanām, jo vēlas norobežoties no politiskās sitēmas kā tādas.

Tad nu lūk, uzskatu, ka pieņemi ir 1. un 3.variants. Šie abi pieder cilvēkiem, kas ir aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi ar skaidru viedokli par valsts attīstību.

2.un 4.variants pēc būtības ne ar ko neatšķiras. Abos gadījumos pilsoņi nepiedalās politiskajā dzīvē pēc būtības. 2.variantā pilsoņa vienīgā iesaistīšanās politiskajos procesos ir fiziska aiziešana līdz iecirknim un vienas lapiņas iemešana urnā. Bet pēc būtības, ne 2.varianta, ne 4.varianta piekritējiem nav viedokļa par to, kādai jābūt valsts attīstībai. Abi varianti paredz plūšanu pa straumi bez konkrēta sava viedokļa. Izvēlēties balsot par kādu, par kuru tu īstenībā nemaz negribi balsot, ir pat vēl sliktāk nekā savu neieinteresētību vai neapmierinātību paužot neejot uz vēlēšanām vispār.

Protams, nekad nebūs ideāla partija, par ko balsot, vienmēr būs kāda uts. Bet šodien runa nav par 1 vai 2 utīm, ir runa par partijām, kurām pēc būtības nevar uzticēties, par kurām vēlētāji nevēlas balsot.

Mediji

2011-09-14T20:38:00.001+03:00

Vai ir kāds kvantitatīvi analizējis, cik bieži Latvijas žurnālistu izteikumi par valsts sektoru (prezidentu, valdību, ministrijām, valsts organizācijām un atsevišķiem valsts sektora pārstāvjiem) ir cildinoši vai kritizējoši. Īpaši mani interesē izteikumi, kuros tiek negatīvs viedoklis par valsts sektoru tiek pausts kā negrozāms, uz konkrētiem faktiem nebalstīts, bet gan kā common knowledge, kas nemaz nav jāpierāda.
Tāpat mani interesē īpatsvars cildinošiem un nievājošiem izteikumiem par valsts sektoru.
Tālāk es gribētu redzēt secinājumus par to, kāda ir saistība starp žurnālistu cildinošo un nievājošo izteikumu kvantitatīvo proporcionalitāti un sabiedrības viedokli par attiecīgo valsts sektora daļu.
Kā ieteikumu es gribētu redzēt padomu necerēt, ka sabiedrība varētu kļūt patriotiskāka, Latvijas ekonomikai lojālāka, tāda, kas uzticas valsts sektoram, galu galā tāda, kas vēlētos piedalīties Latvijas attīstības veicināšanā salīdzinājumā ar pieaugošu tendenci norobežoties no valsts sektora gan nemaksājot nodokļus, gan nepiedaloties politiskos procesos (vēlēšanās, refendumos, komunikācijā ar politiķiem par to doto solījumu pildīšanu), gan nesniedzot savu ieguldījumu valsts attīstībā (paužot savu viedokli konkrētu lēmumu pieņemšanā), gan izvairoties no likumu ievērošanas, gan aizbraucot no valsts.

Vēlēšanas

2011-09-08T22:57:00.004+03:00

Lasu grāmatu "Postmodernisms". Starp citu, ļoti tendencioza un ne pārāk precīza savā argumentācijā. Bet ne par to stāsts.
Kontekstā klausos LTV1 diskusijas starp partiju pārstāvjiem, kurās nenotiek reālu ideju vai kaut vai līdzšinējo lēmumu analīze, bet tikai vairāk vai mazāk dzejiski uzbraucieni cits citam. Turklāt diskusijas vadītājiem žurnālistiem, izskatās, patīk, ka politiķi smīdina publiku ar sulīgiem salīdzinājumiem un vicošanos.
Atceros, ka referendums nebija par to, ka mums vajag jaunus politiķus- jau tad bija zināms, ka tas nav reāli. Referendums bija pret esošo politisko sistēmu, kas pieļauj tādu valsts dzīves organizāciju un varas sadalījumu, kāds tas ir tagad.

Līdz ar to, pirmkārt, uzvedoties kā kārtīgs postmodernists, paziņoju, ka piedalīties vēlēšanās ir bezjēdzīgi, jo vēlēšanas ir tikai teātris, aiz kura slēpjas pavisam kas cits. Un nejūtos slikti, ja ar šādu savu pozīciju, brucinu esošās politiskās sistēmas paliekas.

Otrkārt, pieturos pie sava viedokļa, ko paudu referendumā, ka nepieciešamas nopietnas diskusijas par politiskās sistēmas maiņu, un viļos esošajās pirmsvēlēšanu diskusijās, kurās neviena no partijām nespēj uzturēt šo jautājumu mediju dienas kārtības pirmajās pozīcijās.

Treškārt, es esmu apvainojusies uz žurnālistiem, kuru vienīgā politiskā analīze, ko viņi spēj piedāvāt, ir pāris mēnešos sacerēto vispārīgo politisko partiju programmu salīdzināšana, nemaz nemēģinot analizēt līdzšinējo atsevišķo politisko partiju darbību katras nozares attīstībā salīdzinājumā ar citām politiskajām partijām. Īpaši mani interesētu kopsavilkums par izglītības kuģa stūrēšanas vēsturi- kas ko kurā brīdī runāja, uz kādiem lēmumiem mudināja un kādas pārmaiņas panāca.

Līdz ar to- es uzlieku mīksto un, kamēr vismaz viens no šiem trīs aspektiem nemainīsies, es nepiedalīšos Saeimas vēlēšanās.

Filosofijas diena

2011-06-18T20:32:00.000+03:00

2003.gadā pēc Turcijas un Grieķijas filosofu ierosinājuma UNESCO pieņēma rezolūciju katra gada novembra trešajā ceturtdienā atzīmēt Filosofijas dienu. Reizē ar to tika pieņemta UNESCO filosofijas stratēģija, kuras ceturtais punkts nosaka, ka filosofijas popularizēšanai un atbalstīšanai tiek piešķirta viena diena gadā.

/ http://www.patnis.lv/?n1=5&n2=32&n3=377 /

Adam Smith

2011-06-17T17:06:00.004+03:00

By pursuing his own interest he frequently promotes that of the society more effectually than when he really intends to promote it.
/ http://en.wikipedia.org/wiki/Invisible_hand /

Cik patiesa un reizē aizmirsta doma!

Sanāk tā, ka tieši egoisms ir visu problēmu atrisinājums, atšķirībā no Thomas Hobbes:

..it is extremely unlikely that human beings will live in security and peaceful cooperation without government.. His most basic argument is threefold..
(i) He thinks we will compete, violently compete, to secure the basic necessities of life and perhaps to make other material gains.
(ii) He argues that we will challenge others and fight out of fear (“diffidence”), so as to ensure our personal safety.
(iii) And he believes that we will seek reputation (“glory”), both for its own sake and for its protective effects (for example, so that others will be afraid to challenge us).
/ http://www.iep.utm.edu/hobmoral/#H5 /

Bet jautājums par to, cik laba vai slikta ir cilvēka daba un cik lielā mērā tā ir jāmanipulē, lai mēs nenogalinātu viens otru, nav jautājums, ko vēlos studēt iepriekš publicētā temata ietvaros.

Mana interese vairāk ir par cilvēka izpratni par pasaules uzbūvi, par pamatvērtībām kā tādām, un šīs izpratnes saistību ar politisko iekārtu, reliģisko izpratni utt.

Jāstudē!

2011-06-17T15:54:00.003+03:00

Filosofiskās domas attīstības atspoguļojums sabiedrības politiskās pārvaldības, reliģiskās izpratnes, sociālās un saimnieciskās organizācijas un kultūras izpausmju attīstībā vēsturiskā griezumā.

Kur kaut ko tādu varētu palasīt vai pastudēt?

Esmu gatava pat maksāt.

pavasaris

2011-04-03T18:09:00.002+03:00

staigāju gar jūras krastu un dzirdu tādu kā strautiņa čalošanu- ne jūras šļakstus, bet strautiņu. Bet ir tikai krasts un jūra. Izrādās- sniega čupā izkusuši mazi caurumiņi un pa tiem uz leju tek ūdens. Skaisti!

Līdzības

2010-03-22T21:40:00.003+02:00

Izlasīju Dostojevska ''Kņazu Miškinu" un "Noziegumu un sodu", un tagad lasu "Brāļus Karamazovus".
Un nagi niez piefiksēt līdzības šajos romānos:

Noziegums & Brāļi: tiek apspriests jautājums par to, vai cilvēkam ir tiesības spriest par to, kurš ir cienīgs dzīvot, un kuram dzīvība ir atņemama.
Kņazs & Brāļi: autors paceļ jautājumu par nozieguma sodīšanas veidiem jau pašā sākumā abās grāmatās.
Kņazs & Brāļi: Brāļos Dmitrijs un Kņazā Rogožins kā kaislīgie, neprātīgie mīlētāji un nīdēji.
Kņazs & Brāļi: Naivais, uzticamais, dievbijīgais Miškins un Aļoša.
Kņazs & Brāļi: Meitu māte un brāļu tēvs kā bērnišķīgie, haotiskie vecāki, kuriem tomēr par spīti visam ir laba sirds.
Kņazs & Brāļi: Nastasja Filipovna un Dmitrijs kā cilvēki, kas uzskata, ka ir pārāk slikti, lai saņemtu mīlestību no citiem (no Miškina un no Katrinas Ivanovnas)
Noziegums & Brāļi: Sevī iegrimušie filozofi Ivans un Raskoļņikovs.
Noziegums & Brāļi: cilvēki, kas redz otram cauri- izmeklētājs un svētnieks.
saraksts droši vien turpināsies...

Anekdote par cilvēktiesībām

2008-06-30T09:32:00.001+03:00

http://www.delfi.lv/news/world/other_events/article.php?id=21284733

Kastēns.Diena.Grēks.

2008-06-20T08:48:00.004+03:00

Laikam manā dzīvē parādījies vairāk brīvā laika, jo atkal esmu pamanījusi sabiedrības notikumu, kas neatstāj vienaldzīgu un par kuru nagi niez kaut ko uzrakstīt.
Proti, par Kastēna provokāciju.
Ja tie, kas uzskata, ka šādā veidā ir parādījuši, ka Kastēns, kam būtu jābūt bezgrēcīgam mācītāju partijas ģimenes vērtību aizstāvim, tomēr nav absolūti šķīsts, var priecāties tikai par 5%, jo tas, ko Diena izdarīja, ir vēl lielāks grēks, nekā tas, ko izdarīja Kastēns.
Marka evaņģēlijs 9:42 "ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā".
Kastēnu šajā situācijā, salīdzinot ar Dienu, tiešām var uzskatīt par bezgrēcīgu, vēl jo vairāk, ka viņš atvainojās ģimenei un partijai. Kamēr Diena neatvainosies, viņu viņas grēks spiedīs jūras dziļumos.

The Soviet Story

2008-06-18T08:30:00.003+03:00

Visu cieņu Edvīnam Šņorem.
Īstenībā arī visu apbrīnu par drosmi un, protams, par profesionālismu.
Filma bija ne tikai pārsteidzoši atklāta, tieša un ar vairāk nekā pietiekoši daudz pierādījumiem, bet arī ārkārtīgi profesionāli nostrādāta- tā, ka, par spīti skarbajam sižetam, paņēma visu skatītāja uzmanību no sākuma līdz beigām.
Tiešām visu cieņu.
Filmas laikā, kad tika stāstīts par kara laiku, skaidri saskatīju scenārija atkārtošanos mūsdienās Krievijā un tās kaimiņvalstīs. Tāpēc jo liels bija mans prieks, kad filmas noslēgumā šie stāsti tiešām tika sasaistīti kopā. Viennozīmīgi parādīts, ka vēsture ne tikai atkārtojas, tā vienkārši turpinās.
Protams, neloloju nekādas ilūzijas, ka ES tagad pēkšņi ieņems agresīvāku pozīciju pret Krieviju. Diemžēl.
No otras puses, protams, nepamet doma, ka tas nav cilvēku prāts, kas spēj izdomāt tādas šausmas. Tas ir kāds lielāks spēks, kas ir pakļāvis šos cilvēkus un licis tiem darboties pēc savas stabules. Un tad kļūst žēl šo cilvēku. Turklāt esmu pārliecināta, ka ne viens vien dziļi nožēloja izdarīto, taču bija bezspēcīgs situāciju mainīt.
Dievs, svētī, ka šī filma tiek saglabāta un rādīta.
http://www.sovietstory.com/

Strenga par Šņori

2008-06-18T07:49:00.001+03:00

Palasīju Diena.lv Strengas rakstu par filmu "Padomju stāsts" kā par provokāciju. Man šķiet diezgan smieklīgi, ja tiek mēģināts ar tēzi "ļaujiet pašiem brīvi domāt" kritizēt filmu. Lai nu kas, bet filmas ir visnevainīgākais pasākums brīvas domāšanas apkarotāju karaspēkā. Filmas pēc definīcijas ir subjektīvs pasākums un tā arī tiek pasniegts un tā arī ir jāuztver.

Turklāt man šķiet, lai liktu cilvēkiem nopietni aizdomāties par to, kas mūsdienās notiek Krievijā, nepietiek ar demokrātiski viegliem mājieniem par to. Tas ir pārāk traki, lai tam tik vienkārši noticētu. Lai nokomunicētu kaut ko, kas ir diametrāli pretējs tam, ko pasaules lielvara sludina un kam ir noticējusi lielā krievu tauta, nepietiek ar mājieniem. Nepieciešams iebāzt visu seju tajā. Jā, protams, tā nav visa realitāte, taču tā ir realitātes daļa, kas tiek aizmirsta.

Vieglums un miers

2008-04-03T22:47:00.003+03:00

Tā melnā kunga miers un vieglums, ar kādu viņš uztvēra Nicholsona izdarības, ir apbrīnojams un atcerēšanās vērts. Tā vietā lai kačātu savas pravas, demonstrētu savu pareizo viedokli, viņš tikai pasmejas. Tas bija gan slimnīcas ainās, gan pēc mīcīšanās lidmašīnas tualetē, gan sarunā ar brūno prostitūti, gan citviet.
Take it easy.
Šis ir aktuāls sauklis arī priekš manis šobrīd.

Empātija

2008-04-03T22:42:00.003+03:00

Tik bieži ir redzēts (filmās), ka tik tiešām tie ir mirstošie, kas mierina pārējos, nevis otrādāk, jo apkārtējie pārdzīvo (vismaz ārējas izrādīšanas ziņā) mirstošā nāvi vairāk nekā pats mirstošais. Un tas ir skumji, ja apkārtējie cenšas nevis iepriecināt mirstošo un likt viņam pēdējos dzīves mirkļus pavadīt kā pilnvērtīgam cilvēkam, bet gan tikai skatās uz viņu kā uz jau pa pusei mirušu.
Varbūt tāpēc man ir tik sveša tāda lieta kā empātija, līdzjūtība, līdzjušana utt.

* * *

2008-01-15T09:05:00.000+02:00

tikai tad kad būšu bezcerīgi vīlies
jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī
tikai tad es tev sacīšu: mīlu
un pagriezies ieniršu bēgošā naktī
tikai tad kad tu man būsi piedzimusi
ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī
/K.Dimiters/

Miers

2007-12-13T11:30:00.001+02:00

Izlasīju draugiem.lv draugu rakstītās vēlmes Ziemassvētkos.

Vairākas reizes atkārtojās vēlme pēc miera.

Kas ir miers?

Ikdienā tomēr cilvēki par to nerunā, ka viņiem trūkst sirdsmiera, tas izskan tikai tādās īpašās, savā ziņā uz sentimentalitāti provocējošās vietās; ikdienā šķiet, ka viss ir kārtībā.

Cik liela problēma ir šis miera trūkums? Vai tas ir nomācošs visām dzīves jomām, vai par to iedomājamies tikai noteiktos brīžos?

Vai mēs ticam, ka tas miers, pēc kura ilgojamies, vispār ir sasniedzams, dzīvam esot, vai tās ir tikai zilās, nepiepildāmās cerības, kas attālinās gluži kā apvārsnis?

Un pats galvenais jautājums- miers no kā? Kas ir tas, kas rada nemieru? Vai tie ir ārējie apstākļi? Pašu intensīvā darbošanās? Kaut kādi iekšēji pārdzīvojumi? Nesasniegti mērķi? Bailes no kaut kā? Sirdsapziņa? Vēl kas cits?

Man lielākais nemiers bija kristietes dzīves sākumā, kad līdz šausmām pārdzīvoju, ka Dievs mani nevar svētīt ar Savu žēlastību un dāvanām, jo esmu tā nocietinājusi savu sirdi ar grēkiem un nevēlēšanos sūdzēt savus grēkus, ka Viņš nevar izlauzties pie manis. Jesajas 59:1-2 ēdu brokastīs. Tas bija maigi izsakoties paralizējoši.
Tomēr tas nu ir beidzies, un nu dzīvoju mierā ar Jesajas 1:18 un 1.Jņ. 4:19.

2007-12-11T21:46:00.001+02:00

Nekas cits

2007-12-11T11:02:00.000+02:00

Lai mani saukā par vientiesi, mietpilsoni, aprobežoto, taču man nav skaidrs, vai tiešām nav nekā cita, par ko runāt no teātra skatuves? Vai tiešām šis ir viss, ko mēs varam no sevis atgremot? Šīs bailes, paralīze, sakropļotās dvēseles, bezcerība, terorisms, nāves bailes? Vai tiešām viss skaistais, labais ir tā apķengāts, ka to vairs neviens nesauc par skaistu, bet tikai nicīgi izsmej par naivu un plānprātīgu?
Teātris taču ir dvēseles spogulis? Vai ne tā? Tad tiešām tādas ir mūsu dvēseles, kas nespēj neko citu radīt?
Nožēlojami.
Neesmu vēsturnieks, taču es neticu, ka jebkur ir kādi piemēri tam, ka ar pretīgo un šausmīgo var uzcelt kaut ko skaistu, ka ar refleksiju par traģisko var panākt pārmaiņas.
Tad jau laikam sanāk, ka nevienam nemaz nav vajadzīgs nekas skaists.
Pat tas, kas ir skaists, tiek iegrūzts mēslos, ierauts sagandētās dvēseles atvarā, it kā lai m'wģinātu glābt to, taču patiesībā tikai lai apmierinātu tās neremdināmi savtīgo rīkli.

Ačgārnības

2007-12-11T10:12:00.000+02:00

Tā epizode ar meiteni, kuru Drakula izmantoja, ļoti spēcīgi sasaucās ar to, ko dara šādas teātra izrādes. Skatītājs, tāds panaivs, vēl uz kaut ko labu cerošs, par dažām cēlām domām domājošs, atnāk uz teātri kā pie slavenā Drakulas uz mājām. Tas šķiet tik interesanti, var pat atrast kaut kādas līdzības, kādas uzrunājošas sirds stīgas, taču Drakulas mērķis ir pataisīt tevi par tādu pašu, kāds ir viņš pats, kaut arī izliekas, ka tevi mīl un dara tev labu, dod tev kaut ko, kaut arī izliekas, ka viņš ir gudrāks, pieredzējušāks, tādiem naivumiem kā sāļa siļķe vairs netic.
Un tad vēl šī izmantošana, šī sabojāšana tiek parādīta tik skaisti! It kā tas būtu kāds sevišķs skaistums- sabojāt tīru sirdi.

Asinis

2007-12-11T09:18:00.000+02:00

Neuzskatīju par lietderīgu skatīties arī izrādes otro daļu, tāpēc varbūt mans skatījums ir nepilnīgs, taču pati tam neticu un ticu, ka viss tika pateikts jau pirmajā daļā.
Asinis tik tiešām ir tēma, kas ir bijusi būtiska dažādās jomās, tajā skaitā kristietībā. Tikai vienīgā atšķirība starp asinīm pie krusta un citviet, atšķirība, kas padara citviet radītas un izmantotas asinis par sirdsapziņu gremdējošām, ir tā, ka visur citur asinis tiek izlietas nelabprāt. Savukārt pie krusta asinis tika izlietas labprāt, aiz mīlestības. Un tas ir par piedauzību tiem, kam ir ausis, bet kas nedzird. Šīs asinis ir vieglas, tās dod dzīvību, taču visas citas nonāvē pašu, kaut arī tās pieder citam.

Skaistā radītāji

2007-12-11T08:25:00.000+02:00

Kas bija tie, kas senos laikos radīja skaistās lietas?
Par ko viņi domāja, ko viņi zināja, ko viņi gribēja?
Kas ir tie, kuriem ir gaišas sejas šodien? Kas ir tie, kas nav iekrituši tai dvēseles slazdā, kad tu vairs nespēj kļūt labāks, bet spēj tikai sabendēt visu sev apkārt, lai justos kaut nedaudz labāk, aizbildinoties, ka viss ir slikti tāpatās?
Šķiet, ka tādi ir palikuši tikai starp tiem, par kuriem citi saka, ka tie nav reālisti, bet dzīvo sevis radītā realitātē.
Tiešām, labāk ir būt muļķim Kristus dēļ, kuru citi saukā par savām iedomām ticošu, zinātni nepārzinošu, pašiedvesmas apsēstu, nekā par skeptisku reālistu, kas noliedz visu, kas sabendē visu.

Rudens noskaņas

2007-10-29T21:18:00.000+02:00

Jau miega māte klusiņām nes
Mums mīkstu kažociņu...
/Tirzmaliete/

Kā veļas nu miedziņš, mīksts, smaržīgs un balts...
/F.Bārda/

Visjaukākā vieta pasaulē
Man dažkārt gulta liekas,
Kur atdzimst miesa un dvēsele
Un cilvēks ar sevi pats tiekas.

Kad dienas darbs ir padarīts,
Un sevi redzu vienu,
Es nedomāju, kāds būs rīts,
Bet līksmi gultā lienu.
/P.Bārda/

Teātris

2007-10-27T12:14:00.000+03:00

To es saucu par teātri! Tas ir teātris, ko ir vērts iet skatīties!
To pašu gan es varētu teikt arī par nesen redzēto "Idiotu", "Trīs māsām.Versija" un "Latviešu mīlestība", taču ne par tādām izrādēm kā "Izredzētais" vai citām klasiskā Dailes un Nacionālā teātra repertuāra izrādēm.

Bez sadzīves un triviālām lietām!
Vairāk abstrakcionisma un neizprotamā.
Kaut kas ne no šīs pasaules.
Ne tiešā veidā runā uz skatītāju, bet asociatīvā.
Ne ar karotīti mutē, bet caur skatītāja apziņu un viņa personisko izpratni.

Tiesa, tik ļoti atšķirīgi, kā to raksturo Silvija Radzobe :
"Tas ir sarežģīts un grūts stils: lai ietiektos dzīves metafiziskajā absurditātē, tiek izmantota ironija, melnais humors, parodijas tehnika, groteska un gotiskās literatūras stilizācijas. "
tik ļoti nesaprotami un absurdi nemaz nebija.

Visu tomēr varēja saprast, un tās dīvainās normālo cilvēku izdarības arī nemaz nebija tik neizprotamas. Man kaut kā arī nelikās nemaz tik tāla, neizprotama un noslēpumaina pati Ivonna. Sevi es viņā pilnīgi noteikti saskatīju, kaut daļēji. Un domāju, ka arī citi cilvēki saredzēja viņā daļu sevis. Līdz ar to es pārāk daudz nerunātu par noslēpumainibu šajā izrādē. Taču izrādei ir citi plusi.

Tā nebija arī tik intelektuāli smaga kā "Trīs māsas. Versija", taču arī šeit varēja veiksmīgi pakustināt domas jēdzienu, tēlu, to dažādo interpretāciju analīzē, neaprobežojoties tikai ar sajūsmu, nepatiku, atzīšanu vai neatzīšanu par reālistisku/ticamu.
Tāpēc es šo patiesi saucu par teātri!

Ivonna

2007-10-27T11:42:00.000+03:00

Kāpēc es redzu daļu sevis Ivonnā?

Ivonna savā otrajā frāzē pasaka visu būtību, visu skaidrojumu savai uzvedībai:
Viss tas pats, tas pats, tas pats.

To teica arī Filips īsi pirms satika Ivonnu.

Un šī atkārtošanās, šī garlaicība, šī vienmuļība, kas cenšas sevi piepildīt ar pieklājības rituālajām aktivitātēm nav tā vērta, lai uz viņu reaģētu. Nekas tāds nenotiek, kādēļ būtu jākustas ātrāk, kādēļ būtu jāatbild uz triviālām frāzēm, vai vēl trakāk- uz pamudinājumiem kaut ko pateikt tikai pateikšanas pēc.

Kad Ivonnai uzdod jautājumu pēc būtības, vai kaut kas patiešām būtiks notiek, tad viņa neklusē.

Dāvana no zila gaisa

2007-10-27T10:51:00.000+03:00

Mūs tracina, ka mēs nevaram kontrolēt, ko otrs cilvēks jūt pret mums. Vismaz tā bija Filipa galvenā sāpe. Viņu tik ļoti aizkustināja tas, ka Ivonna viņu mīl, tas viņam šķita kaut kas tik ļoti īpašs un nepiedzīvots, taču viņš vēlējās arī to ielikt kaut kādos rāmjos, kontrolēt.

Faktiski cilvēku tracina jebkas, ko viņš saņem par velti; pats nepiepūloties, necenšoties to izpelnīties, tādejādi apliecinot galvenokārt sev pašam, ka ir šīs dāvanas cienīgs. Tāpēc Filips centās pierādīt Ivonnai, ka nav viņas mīlestības cienīgs, ka atsakās no tās. Taču tu nevari atteikties no kaut kā, ko esi dabūjis neprasot.

Dīvaiņi

2007-10-27T09:58:00.000+03:00

Tomēr tāda ņemšanās ap pasīvu cilvēku dzīvē nav piedzīvota.

Tāda ņemšanās pataisīt kādu par saviem etaloniem atbilstošu.

Šodien nevienam nav priekš tā laika. Ja tu neieraksties, tevi vienkārši ignorē.

Varbūt lugas rakstīšanas laikā nebija tik vienpersoniska izpratne par sevi. Cilvēks sevi izprata vairāk kā kādas kopienas daļu, un līdz ar to viņš vairāk rūpes veltīja savas kopienas tēla spodrināšanai, kamēr šodien pietiek spodrināt tikai savu individuālista tēlu.

Dziesmu svētki

2007-10-22T17:33:00.000+03:00

Tolermans komentēja piketu pie Saeimas:
"Gaisā lidinājās tāda kā vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noskaņa - visi tādi smaidīgi un mazliet sentimentāli. "Ka tikai nenorautos un nesāktu dziedāt..." pie sevis prātoja Tolermens. "Dziesma - tas, protams, ir skaisti, taču pensionāru, ģimenes cilvēku un radošo inteliģentu izpildījumā tā drīzāk ir mākslinieciskā pašdarbība, nevis protesta forma." Laimīgā kārtā līdz tam tomēr nenonāca."

Absolūti piekrītu par šito- par dziedāšanu. Man pašai jau arī mute vislaik uzprasījās uz dziedāšanu. Baigais diskomforts- tik daudz latviešu kopā ārpus tramvaja un nedzied! Viens mazs bariņš drusku dudināja valsts himnu, kurai gan es pievienojos, jo biju to jau savā sirdī iepriekš nodziedājusi drusku citu iemelsu dēļ nekā tīra valstiskuma apziņa- lūgšanas dēļ.
Visā visumā biju baigi pasīvais demonstrants, jo visu laiku nāca raudiens tiklīdz pievienojos saucieniem. Par to, ka cilvēki tomēr saprot, kas notiek, par to, ka cilvēki grib un spēj par sevi iestāties, par to, ka cilvēku ir tik daudz, par to, ka gaisā virmoja vienotība, par to, ka tas viss bija tik ļoti svarīgi.
Bet nu- mērķis ir sasniegts- TP ir saknosījušies. Izkustējušies. Dažam labam varbūt parādījusies lielāka dūša iestāties pret autoritārismu. Detektīvfilmās tā ir redzēta taktika- ja nevar pieķert, tad var vismaz nokaitināt noziedzinieku, lai viņš izdarītu kļūdu, stresā rīkodamies.

Jautājumi

2007-10-17T23:19:00.000+03:00

Jautājumi tiem, kas zin par demonstrāciju pie Saeimas rīt 8:15, bet negrasās tur iet, kaut atrodas sasniedzamā attālumā no Saeimas:

vai jums ir vienalga, ka dzīvojat neatkarīgā republikā?

vai jūs justos tik pat labi arī PSR?

vai jums ir vienalga, ja atgrieztos laiki, kad par viedokļa paušanu var izsūtīt uz Sibīriju vai spīdzināt līdz nāvei?

vai jūs apzināties, ka šī var kļūt par pēdējo demokrātisko demonstrāciju valstī, kur valda tiesu vara?

Vajag palasīt drusku Poļitkovskas
"Putina Krieviju", lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka par katru cenu ir jāsargā tiesībsargājošo institūciju neatkarība!

Kad šī sfēra ir tikai instruments varas ļaužu rokās, tad nekam citam vairs nav jēgas. Un ne tikai iedzīvotāju ekonomiskā labklājība, bet arī fiziskā dzīvība ir apdraudēta.

Nu i' pil's

2007-10-17T23:08:00.000+03:00

Tas ir kaut kāds ārprāts! Šitā muldēt! Skolā un augstkolā par šādām atbildēm uz konkrētiem jautājumiem uzreiz izlidinātu no eksāmena!
Neatbildētie jautājumi:

Kāpēc Sudraba adresēja ziņojumu par KNAB valdībai, nevis pašam KNAB, ja jau KNAB ir neatkarīga iestāde?
Kāpēc premjers lēma par Loskutova atstādināšanu pirms komisiju izvērtēšanas darba beigām?
Kāpēc valdība neņēma vērā Maizīša viedokli?
Vai valdības vīri lektu pa logu ārā, ja Kalvītis to prasītu?
Ko nozīmē- nespēja sastrādāties? Kādos jautājumos? Kas tas par milzu konfliktu?
Kā var politiska persona-premjers- šitā vienpersoniski izrīkoties ar personu- KNAB priekšnieku- kuras tiešais pienākums ir kontrolēt politiskās personas?
Ar ko Šlesers ir saudzējamāks par Loskutovu?
Kurā likuma pantā rakstīts, ka nespēja sastrādāties ir iemesls atstādināšanai?
Cik lielai ir jābūt tautas masai, lai politiķi rīkotos atbilstoši tautas prasītajam? Nespēja atbildēt uz šo jautājumu priekš manis 100% apliecināja, ka valdībai nav ne mazākās izpratnes par to, kas ir demokrātija un politiskā atbildība demokrātiskā valstī. Pilnīgs ārprāts- kā var neatbildēt uz šādu jautājumu, bet uzgrūzt visu uz deputātiem, it kā pats nebūtu sākotnēji deputāts....brrr.....

Viņi man izskatījās pēc tādiem vektoriem, kā tikai kas- tā rādīt uz kādu citu, vēlams tādu, kurš nav klātesošs.

Matemātika

2007-10-17T09:53:00.000+03:00

Raksts Dienā:
"Saskaņā ar Autonams un LR Iekšlietu ministrijas datiem šī gada septembrī Latvijā kopumā nozagti 156 transportlīdzekļi. No tiem 132 bijušas vieglās automašīnas, 9 motocikli, 12 kravas mašīnas, 2 piekabes un viens autobuss. No vieglajām automašīnām visvairāk septembrī tika nozagtas Vācijā ražotās: 30% WV, 24% Audi un 12% BMW markas vieglās automašīnas. Zagļu skatījumā populārākie modeļi — VW GOLF, VW PASSAT, Audi A6. Zagļiem galvenais ir nozagt ātri un nepievēršot apkārtējo uzmanību, tāpēc zagļi dod priekšroku līdz 1998.gadam ražotajām automašīnām, jo tās visbiežāk nav aprīkotas ar pietiekami drošām aizsardzības sistēmām. "
.
Nekādi nespēju samierināties ar šitādiem rakstiem! Pilnīgi bezjēdzīga informācija!
Statistika, ka 30% no visiem nozagtajiem ir VW, nenozīmē, ka VW zog vairāk nekā citas mašīnas. Jāskatās ir relatīvi attiecībā pret kopējo attiecīgās markas mašīnu skaitu uz ielām. Ja pie mums ir tikai 5 Porsche, piemēram, tad, pat ja nozags visus Porsche, viņi nekad neparādīsies statistikā un izkropoļos bildi. Tai pat laikā iespējams, ka 90% no visām mašīnām uz ielām sastāda VW, tādā gadījumā rādītājs 30% nozagto ir VW, ir ļoti labs rādītājs VW īpašniekiem.

Oktobris

2007-10-16T13:37:00.000+03:00

Oktobris ar savu tauri
Brāžas mežiem, laukiem cauri,
Sārtas lapas gaisos sviež,
Sejā lietus lāses šķiež.
Maura zāles zaļās sprogās
Jau no rītiem sarma zogas.
Gaisā jūt jau sniega dzirkstis,
Un bez cimdiem salst jau pirksti.

/K.Skalbe/

2007-10-14T19:19:00.001+03:00

PIRMAIS

Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas

DIEVKALPOJUMS IMANTĀ
(ar Sv.Vakarēdienu)

Svētdien, 21.oktobrī, plkst. 17:00
Kultūras un atpūtas centrā "Imanta"
Anniņmuižas bulv. 29, Rīgā

Dievkalpojumu vadīs LELB mācītāji
Artis Druvietis un Rinalds Grants
Papildus informācija pa tel. 26463803

Visi laipni gaidīti!

Sadzīve

2007-10-12T23:40:00.000+03:00

Ikdienu rādīt uz teātra skatuves var tikai caur humoru. Ja to uznes uz teātra skatuves vienkārši tāpat, tas kļūst nožēlojami. Kad atvērās operas "Valkīra" priekškars, man kaut kas sagriezās iekšā. Kāpēc uz operas skatuves jārāda noplukusi dzīve mūsdienās? Mēs to redzam visapkārt. Kāpēc mums tā vēl jāskatās uz operas skatuves? Nekāda dižā filozofija netika izpīpēta no šī sadzīves formāta. Tas tikai nospieda operas garu daudz uz leju.

Savukārt "Latviešu mīlestībā", pasniedzot to visu ar humoru, tam bija jēga.

Tas bija labs trenniņš- paskatīties uz sevi no malas un pasmieties :)

[ Nu, un protams- fantastiska aktieru profesionalitāte un milzīgs darbs, kas ieguldīts]

Te arī Ingas Fridrihsones nedaudz skarbāks skatījums uz izrādi par manējo.

Padomiņš

2007-10-12T22:53:00.000+03:00

Nepērciet programmu pirms izrādes vai starpbrīžos. Neskatieties, kas tie ir par aktieriem, kas spēlē. Ja neesat JRT speciālists, visticamāk neatpazīsiet aktierus zem tēliem.

Mīļi

2007-10-12T21:44:00.000+03:00

Man aiz muguras sēdēja puišu bariņš, kas sāka ļoti skaļi smieties jau no paša izrādes sākuma. Drīz vien nācās smieties viņiem līdzi. Skaļi. Bija jau smieklīgi elementi. Pirmais, pie kura es pa īstam pati sasmējos bija sludinājums, kura teksts bija apmēram šāds: "Vīrietis. Vēlas iepazīties sievieti, kurai pieder savrupmāja Mežaparkā, Jūrmalā..."

Bet tā visā visumā- gribējās tā relaksēti atlaisties krēslā un mīļi smaidīt par šiem jaukajiem tēliem. Tik daudz pozitīvisma un mīļuma viņos bija. It īpaši, kad viņi sāka runāt. Kamēr no viņiem varēja redzēt tikai ar neglaimojošiem stereotipiem apaugušus ģērbšanās stilus, tikmēr viņi neizraisīja nekādu patiku pret sevi. Taču, kad viņi sāka runāt- patiešām mīlestība plūda no viņiem. Izrādās mūsos ir tik daudz labā!

Man vakar bija aborts

2007-10-12T20:50:00.000+03:00

Vispazīstamākā situācija priekš manis. Viņš runā gari par sevi. Laipni runā; runā, vēršoties pie tevis; runā it kā arī par tavu labumu. Taču faktiski domā tikai par sevi un ne sekundi par tevi. Nekad neiedomājas, ka sievietei arī ir sava dzīve, kura ir uzklausīšanas vērta. Pat neiedomājas uzaicināt tevi izteikt savas domas un ieklausīties tajās. Laikam domā, ka visi ir tādi, kā viņš- paši uzbāžas otram ar savu dzīvi. Bieži tādi ir sastopami :(

Čības un pudele

2007-10-12T19:36:00.000+03:00

Vīrieši. Ir tādi vienkārši, kuri aizraujas ar čību kolekcionēšanu un mājas uzturēšanu kārtībā.

Un tad ir tie, kuri dzer. Nezinu, kāpēc vīrieši kļūst par alkoholiķiem. Droši vien to pašu iemeslu dēļ, kāpēc sievietes sirgst ar depresiju. Nepiepildītas cerības, nesasniegti ideāli. Acīmredzot dzērāji ir domājuši par augstākām lietām nekā čību kolekcionēšana, nav spējuši tās realizēt savā dzīvē, vīlušies un dzer.

Čību kolekcionārus acīmredzot nenodarbina smalkas, augstas lietas.

Panki

2007-10-12T18:56:00.000+03:00

"Mēs nekad nebūsim tādi kā jūs"

Kad panku pārītis skaitīja savu dzeju, gribējās smieties par to. Par to, cik stulba tā bija. Cik nesakarīga, cik bezjēdzīga. Taču tad, kad viņi nostājās uz mājas jumta malas un nokliedzās šo frāzi, man likās, ka varbūt viņos tiešām ir kaut kas cits iekšā nekā parastajiem cilvēkiem, varbūt viņi pareizi dara, ka distancējas no parastajiem cilvēkiem, varbūt tur ir kāda gudrība. Un tad man likās- varbūt nevajag smieties par viņu dzeju. Jo tā nāca patiešām no sirds. Parastie dzejnieki raksta, lai sarakstītu kaut kādas gudrības, atbilstu kaut kādiem standartiem, teorijām utt. Bet šie raksta vienkārši no sirds. Un sirds viņiem ir pilna. Un vairs negribējās smieties par to, ka cilvēks nespēj civilizēti izteikt to, kas viņam sirdī. Tas, ko viņi lasīja, nebija vienkāršs panku savārstījums- rakstīt dzeju dzejas pēc, tikai tāpēc, lai iztēlotos sevi par dzejnieku. Viņi patiešām to sacerēja no sirds.

Izglītība

2007-10-12T17:54:00.000+03:00

Lielākajā daļā attiecību modeļu- visos, kuros sieviete runāja, radās tāda sajūta, ka sievietēm tiešām nevajag iet skolā un iegūt izglītību. Rodas baigā sprauga starp viņu un vīrieti. Daudzkārt. Daudzos modeļos tāda situācija veidojās.

Ja tikai vienam otram mums vieta atrastos

2007-10-12T16:02:00.000+03:00

Nezinu, vai šī dziesma tika sacerēta šai izrādei, vai šī izrāde tapa dziesmai par godu, bet tās vārdi perfekti apkopoja to, kas trūka visos attiecību modeļos. Mums pietrūkst vietas priekš otra savā dzīvē. Mums viņi ir vajadzīgi, ļoti vajadzīgi, bet, kad viņi mums ir blakus, viņi nevar ieligzdoties mūsos, jo mums pietrūkst vietas priekš vēl kāda bez sevis.

Briedītis

2007-10-11T10:40:00.000+03:00

Tīra proza

2007-10-10T13:17:00.000+03:00

Izlasīju lesbietes grāmatu. Bet tas nav galvenais šajā grāmatā. Kaut arī to varētu kāds izmantot grāmatas skaidrošanā/komentēšanā.
Grāmatu izvēlējos gan dēļ nosaukuma, gan dēļ komentāriem uz aizmugurējā vāka.
"Dženeta Vintersone raksta skaistu, tīru prozu..."
Kad beidzot sāku jau labu laiku atpakaļ iepirkto grāmatu lasīt, biju aizmirsusi šo aprakstu, bet kad mēģināju nodefinēt sev to viņas rakstīšanas stilu, gribējās teikt, ka tas ir vienkāršs, jo neaizraujas ar filozofiskiem pārspriedelējumiem par neko, tas nav sadzīvisks, tas nav aprakstošs, jo grāmatā nevar atrast garus dabas vai sajūtu aprakstus, tas nav liekvārdīgs, taču tai pat laikā tas ir gana daudznozīmīgs, gana dziļš savā lakonismā. Tāpēc tagad, pārlasot šo komentāru, varu viennozīmīgi piekrist, ka šis ir ļoti labs raksturojums rakstnieces valodai. Tīra proza.

Rakstniecība

2007-10-10T12:13:00.000+03:00

Par spīti manai nelabojamai tendencei visu saskaitīt, sarēķināt un ietilpināt kaut kādās formulās, man jāatzīst, ka rakstīšanai ir vajadzīgs īpašs talants. Talants tā savirpināt dažādas atziņas, jēdzienus un emocijas, kuras katra pati par sevi rakstniekam šķiet svarīgas, lai tas viss saskanētu kopā un veidotu kaut ko vienotu un jēdzīgu. Tur nepietiek ar manām formulām. Tur nepietiek ar sižetu un loģisku notikumu attīstību. Tas viss ir meistarīgi jāizgrezno ar vispārīgākām idejām un atziņām. Tur vajag talantu!

Tēmas

2007-10-10T11:59:00.000+03:00

Tumsa
gaisma
mīlestība pret otru cilvēku
grēka apziņa
atkārtotais grēks
tukšums, emociju trūkums
stāsti
stāsti kā dzīvības uzturētāji
domāt par sevi kā stāstu ir vieglāk
melojošās bākugunis
aklo redze
tēvs jūrnieks
dot gaismu citiem, pašiem esot tumsā
divas personas
neapmierinātība ar sevi
aizbraukt uz nekurieni
Dārka salīdzinājums ar Samsonu- augstākais tornis
psihozes definīcija
realitātes apziņa
realitāte
labais un ļaunais cilvēkā
brīvība no sevis
evolūcija

Tukšs cilvēks

2007-10-10T10:11:00.000+03:00

"Viņam nebija iemesla ienīst savu sievu.Viņai nebija trūkumu, un viņai nebija iztēles. Viņa nekad nežēlojās, un viņa nekad nebija apmierināta. Viņa nekad neko nelūdza, un viņa nekad neko nedeva- izņēmums bija trūkumcietēji. Viņi bija pieticīga, pieklājīga, paklausīga un rūpīga. Viņa bija pliekana kā jūra bezvēja dienā." Es gan teiktu kā zivs bez sāls, bet nu- ideja viena un tā pati. Tukšs cilvēks.
Cik svarīgi ir, ka cilvēks kaut ko lūdz no otra cilvēka! Tas ir kā celtniecības bloks ielikts jaunbūvējamas mājas sienā- ievērojams progress mājas celtniecībā- attiecību veidošanā. Kad cilvēks vairs nedzīvo viens pats, bet kļūst saistīts ar otru. Un jo lielāku pakalpojumu lūdzam, jo labāk.

Tumsa- gaisma

2007-10-10T09:42:00.000+03:00

"Bākuguns ir zināms punkts tumsā"

ja tumsa nebūtu bīstama, tā būtu tik personīga, kā Dženeta to apraksta: "Ieliekot roku atvilknē, tu vispirms sajuti tumsu un tikai pēc tam sataustīji karoti.. Tumsu nācās noraust vai atvērt, pirms varējām apsēsties. Tumsa tupēja uz krēsliem un karājās kā aizkars pāri trepēm."
ja tumsa nebūtu bīstama, tad nevajadzētu bākas un gaismu. "Gaisma bija dzīvība". "Bākuguns ir zināms punkts tumsā"

Tumsa tiešām pati par sevi ir persona. Tā ir kā trešais starp tevi un to, ko tu vēlies aizskart. Interesanti.

Godīgums un šaubas

2007-10-10T08:20:00.000+03:00

"Kāpēc Bābels Dārks neapprecējās ar Molliju?
Viņš šaubījās par viņu. Tu nekad nedrīksti šaubīties par cilvēku, ko mīli.
Bet varbūt viņi nesaka tev taisnību.
Tas nav svarīgi. Tu saki viņiem taisnību.
Ko tu ar to gribi teikt?
Tu nespēj būt otra cilvēka godīgums, bērniņ, bet tu vari būt savējais.
Tad kas man būtu jāsaka?
Kad?
Kad es mīlu kādu?
Tev tas jāpasaka."

[Bābels neuzticējās Mollijai, jo viņam šķita, ka viņai ir/bija vēl kāds bez viņa. Bet ne par to es gribu rakstīt]

Cik gan svarīgi ir nešaubīties par cilvēku, kuru mīli! Šaubas starp cilvēkiem ir kā cīpslas gaļā. It kā gaļa ir, taču cīpslas bremzē visu to padarīšanu. Nav tāda viengabalainība ar otru cilvēku.

Pirms izlasīju šo rakstu vietu, pilnīgi citā kontekstā domāju par naivumu. Skolā man teica, ka es esot naiva. Par laimi, tad es īsti nesapratu, vai negribēju saprast, vai tas ir labi vai slikti. Tagad es sliecos domāt, ka būt naivam ir labi. Naivismu es redzu nevis kā nespēju domāt, bet kā nespēju šaubīties par otru cilvēku. Un lai tas otrs ir negodīgs savā negodīguma, ja jau viņš tāds ir. Bet es būšu godīgs savā godīgumā un nerezervēšu sevi dēļ šaubām par otru. Jo šaubu vienkārši nav. Ir tikai mans godīgums.

Jautājums mūkiem

2007-10-10T07:56:00.000+03:00

Dženeta tik aizrautīgi raksta par Bābela mīlestību pret Molliju kā arī savējo, turklāt to visu savij un/vai pamato ar dzīves jēgas meklējumiem, ar apgalvojumu, ka dzīvot dzīvi var tikai tādā mīlestībā esot, ka man nevilšus radās jautājums pie tiem, kas ir izvēlējušies ko augstāku par otru cilvēku.
Piemēram, ko mūki saka- cik svarīgas mūsu personības identitātei un spējai justies labi savā ādā un šajā pasaulē ir tik aizgrābtai mīlestībai pret otru cilvēku?
Šis romāns it kā piešķīra tam milzīgu vērtību, taču tas tika īstenots šizofrēniskā dzīvesveidā- personību dalīšanās. Un tāpēc to īsti negribētu uzskatīt par atbildi. Tā nebija īsta mīlestība, jo tā bija tikai daļēja, spējīga dzīvot tikai vienā pusē aizkaram. Tas ir kaut kas cits.
Bet jautājums pie mūkiem- ne par šādu modeli, bet par parasto.

Psihozes

2007-10-10T06:03:00.000+03:00

"Psihoze: zaudēt saskari ar realitāti"
To teica psihoterapeits romānā.
Taču tas, kam viņš to teica, realitāti definēja pavisam savādāk. Realitāte nav tikai fiziskās lietas, dzirdamās skaņas un bioloģiskās smaržas. Realitāte ir daudz kas vairāk. Jūtas, stāsti mūsu galvās, dažādu lietu dažādas nozīmes- tas viss arī ir realitāte.
Tad kurš pateiks- kas ir "zaudēt saskari ar realitāti"?
Vai tas, ko pasaka dzejā, ir realitāte? Tas, ko dzeja rada, kad to lasa?

Mīlestība

2007-10-10T05:59:00.000+03:00

Man bija tāda sajūta, ka grāmatas sākumā autore cīnās ar visādām augstām domām, jēgas meklējumiem, meditāciju par nāvi. Bet, kad iepazīst mīlestību, kad Dārks iepazīst mīlestību, kad viņa to piedzīvo, tad viss kļūst vienkāršāks, nav jāmeklē nekādas atbildes un formulējumi- pietiek priecāties par par parastām lietām. Jo man šķita, ka parasto lietu apraksti ir koncentrēti šajā pusē grāmatai.

Mērītāji

2007-10-10T05:08:00.000+03:00

"Mēs esam ar merīšanu apsēstie. Pasaule dod no visas sirds."
Lūk, par to arī šis stāsts. Mēs pārāk sarežģām pasauli, meklējam jēgu un skaidrojumus. Līdz paši tajos pazūdam. Tā vietā lai pieņemtu parastas lietas, par tām priecātos un būtu paši šajā pasaulē.
-
Meklēt nezin kādas filozofijas, jēdzienus, teorijas, utt. jau var, taču tam nevajadzētu aizēnot priecāšanos par vienkāršo pasauli un sevi tajā. Tad tiešām gals klāt, jo nav izejas.
-
Pasaule dod no visas sirds. Zelta vārdi. Gluži kā evaņģēlijs :)

Trūkums

2007-10-10T03:20:00.000+03:00

"Svešinieks pats savā dzīvē, - viņš teica, un uguns liesmoja, un vīru muguras pret viņu kā dambis, un aiz krogus sienām migla, migla, bieza kā šaubas, un mēness neredzams, kaut ari tonakt tas bija pilns. Viņš mīlēja mēnesi, šis Bābels Dārks. Mana tuksnesīgā klints- tā viņš to dēvēja, un reizēm sprieda, ka tur viņš būtu laimīgs- bālais saules iemītnieks."
"Dārks atcerējās, kā bija smējies, prātodams, ka būtu miris, ja nekad negulētu. Jā, viņš jutās miris. Viņš jutas trausls un tukšs kā no jūras izvilkts gliemežvāks. Viņš ieskatījās spogulī un redzēja smalki nopulētu pērleni, kuras iemītnieks ir zudis, čaumalu, kam vērtē tās virsmu. Viņš vienmēr ģērbies labi."
Šo otro citātu es lasīju, sēžot tramvajā. Paskatījos uz apkārt esošajiem cilvēkiem. Un nodomāju, cik gan daudzi no viņiem nodarbina ar tādiem savas dzīves jēgas jautājumiem kā Dārks, kurš kāvās ar tukšumu sevī un savā dzīvē. Droši vien nedaudzi, ja vispār. Droši vien viņu prātus vairāk nodarbina, ko gatavot vakariņās, kā lai paspēj darba dienā aizskriet uz tiem veikaliem, uz kuriem jāaizskrien, un citi sadzīviski sīkumi. Iespējams, liela daļa skrien naudas trūkuma dēļ. Iespējams, liela daļa savus prātus nodarbina ar rūpēm par naudas nopelnīšanu un dzīvošanu kaut nelielā labklājībā.
Un tad es noformulēju priekš sevis frāzi, kas cilvēces vēsturē ir tik pat veca kā pati cilvēce-
Labāk, ja ir jācīnās ar trūkumu, nekā ar tādiem jautājumiem kā Dārks cīnījās.
Štrunc par naudu, galvenais, lai esmu dzīvs.
Patiesi dzīvs.

absurdās cilvēktiesības

2007-10-05T20:33:00.000+03:00

Vot nekādi nevaru saprast.
Kāpēc var publiski un intensīvi uzspiest viedokli, ka plurālisms un visatļautība ir labi un pareizi, bet paust viedokli, ka tomēr nevajadzētu skolās mācīt homoseksuālismu, ir nosodāmi un nepareizi?
Ar ko viedoklis par plurālismu ir labāks par viedokli par konservatīvismu un tradicionālām vērtībām?
Viedoklis paliek viedoklis. Plurālisti pat paši savus principus neievēro un neļauj citādi domājošajiem pietiekami skaļi izteikties!
brrrr....

(noskatījos sižetu televīzijā par Spāniju, kur katoļu baznīca ir iebildusi pret homoseksuālisma, viendzimumu laulību un citu apšaubāmu tematu mācīšanu skolās, uz ko saņēmusi asu kritiku no cilvēktiesībniekiem par sava viedokļa "uzspiešanu")

apjūnijusiensnopļauts

2007-10-04T14:38:00.000+03:00

Es jau, protams, neko. Jo man tas būtu izdevīgi. Bet otrai cilvēces pusei gan vajadzētu iesniegt prasību Cilvēktiesību birojā par to ideju par pāra un nepāra auto numuriem. Gadā taču vairāk ir nepāra datumu!

Domnīca

2007-10-03T22:36:00.000+03:00

Blogus vajadzētu saukt par Domnīcām :)
.
Ļoti feini atbrīvo galvu no jau sen izdomātām lietām, atbrīvojot vietu, lai varētu ķerties klāt jaunām tēmām :)
.
Man vienkārši ļoti patika Dumidora Domnīca :)

Izglītības sistēmas sviras

2007-10-03T16:13:00.000+03:00

Skolotāju algas ir tikai 1 no ntajiem faktoriem, kas ietekmē izglītības kvalitāti.
Minēšu tikai dažus, kurus var pamanīt, arī neesot iekšā izglītības sistēmā, bet kas var tikt izmantoti izglītības kvalitātes uzlabošanai, t.sk. mācībspēku piesaistei, finansējuma palielināšanai, efektivitātes uzlabošanai, utt.
Visi šie faktori ir savulaik parādījušies publiskajā diskursā par izglītības sistēmu Latvijā, atklājot, ka tiem ir nozīmīga loma un ietekme uz izglītības kvalitāti. Diemžēl man vēl nav izdevies atrast pētījumu, kas izanalizētu dažādus variantus minēto jautājumu risināšanā.

mācību iestāžu (nekustamo) īpašumu pārvaldīšanas sistēma
mācību iestāžu iespējas nolikumos, MK noteikumos un/vai likumos nodarboties ar uzņēmējdarbību (sniegt dažādus pakalpojumus, kas nav lekcijas, par maksu)
akreditācijas nosacījumi
pasniedzēju kvalifikācijas prasības, kas noteiktas tajos pašos nolikumos, MK noteikumos vai likumos
sadarbības modeļi ar uzņēmējiem (galvenokārt absolventu pasūtījumi, bet arī prakses u.c. jautājumi)
sadarbības modeļi ar pētniecības iestādēm
valsts budžeta piešķiršanas nosacījumi, atskaišu sistēmas, uzraudzības sistēmas, utt.
izglītības iestāžu pārstāvniecība dažādos valsts pārvaldes procesos un valsts pārvaldes iestādēs un pasākumos, kas būtu noteikta šo iestāžu un pasākumu nolikumos
izglītības iestāžu pārvaldības/īpašuma forma- vai 100% valsts īpašums, vai kaut kāda daļa pieder privātajiem
atalgojuma sistēma, nosacījumi, likmes, pielīdzināšana u.c. jautājumi

Pagaidām diskusijas notiek galvenokārt par pēdējo, nedaudz pieskaras sadarbības modeļiem ar uzņēmējiem, bet pārējie jautājumi, šķiet, nav analizēti.

sin2A+cos2A

2007-10-03T14:10:00.000+03:00

"tas, ko skolēni "mācās" skolā, praksē viņu dzīvē vairs netiks izmantots " /Delfi.lv/
Mūžsenais jautājums par to, kāpēc man jāzina, cik ir 'sin2A+cos2A', ja tas jau dzīvē tāpat nebūs vajadzīgs.

Pilsoniskā sabiedrība ir savā ziņā sabiedrība, kas domā par ideāliem, principiem, augstākām lietām nekā tās, kā izdevīgāk nopirkt ziemas riepas.
Lai spētu domāt par to, kādai jābūt sabiedrības pārvaldes sistēmai, ir jāattīsta abstraktā domāšana kā pretstats praktiskajai.

Skolā fizkultūrā mums nereti bija jātaisa vēdera prese, jāmet kūleņi, jābalansē uz vienas kājas, tēlojot bezdelīgas, jāiet ierindā uz 'kreiso'. Neko no tā es dzīvē neizmantoju. Bet vai tas bija nelietderīgi? Protams, nē. Tas sagatavoja manu fizisko veselību, izveidoja muskuļu bāzi, kas man ļauj nosēdēt biroja krēslā bez sāpēm un kaulu deformācijas.

Tāpat ar abstrakto domāšanu. Augstākās matemātikas mācīšana (labi, ne visās skolās augstāko matemātiku, citās varbūt ķīmiju padziļināti, vai ko citu) ir labs trenniņš smadzenēm, lai tās vēlāk varētu pašmācības ceļā apgūt tādas lietas un domāt par tādām jomām, kas pašam interesē, ir noderīgas valstisku jautājumu risināšanai un kas ir vairāk nekā ziemas riepu iegāde.

Ziemas riepas, protams, ir svarīgi. Vakar redzēju, kā viens brašulis gāzēja pa Merķeļa ielu un pēc tam knapi nobremzēja līdz priekšējai mašīnai, slīdot pa rudens lapām :)

Domnīca

2007-10-03T10:51:00.000+03:00

Studentu korporācijas

2007-10-02T10:15:00.000+03:00

Vēl mani šajā Latvijas politiskajā situācijā skumdina fakts, ka studentu korporācijas nenāk ar savu viedokli dažādos sabiedrības procesos.
.
Tās jau nodarbojas ar kaut kādu parodiju par studentu korporācijām. Tēmas, kas tiek apspriestas, tāpat neiziet no sava ikdienas līmeņa. Nekāda ideālisma, cīņas par principiem vai tml.
.
Kas tad cits vēl cīnīsies par ideālismiem, ja ne studenti, kas vēl nav apauguši ar mietpilsonisko dzīvesveidu un biezo komforta slāni?
.
Vai tad universitātēs viņiem nemāca domāt principiāli, globāli, ideālistiski? Kāpēc viņi kautrējas to paust plašāk? Kāpēc korporācijas nenāk ar savu vienoto formulēto viedokli par to, kas jādara inflācijas apkarošanai, kas jādara izglītības sistēmas uzlabošanai, kas jādara mediju neatkarības stiprināšanai u.c. sabiedrībā aktuālos jautājumos? Kāpēc literārie vakari ir tikai par sadzīviskām tēmām, nevis patiešām patriotiskiem jautājumiem, ja jau patriotiskuma audzināšana ir ierakstīta gandrīz katras korporācijas mērķos, vīzijā vai aprakstā?
.
Kad jautāju korporācijas vadītājai, vai viņi kādreiz formulē korporācijas viedokli valstiskos jautājumos, viņa viennozīmīgi atbildēja- nē. Skumji. Tāpēc arī neiestājos tai korporācijā. Tusiņus man nevajag. Man vajag ideālistus un tos, kas veic analīzes, formulē viedokļus un tos pauž publiski.
.
Studentu korporācijas, kaut bijušas uz laiku iekonservētas, manuprāt, sabiedrībā ir saglabājušas savu reputāciju un tās varētu arī uzklausīt. Uzklausīt labāk nekā skolotājus, kas prasa tikai ēst vai pensionārus, kas vaimanā par netaisnību. Studentu korporāciju viedoklis būtu daudz spēcīgāks, jo nebūtu tik ikdienišķs, praktisks (šī vārda negatīvajā nozīmē).

Par apzinātu domu

2007-10-02T10:03:00.000+03:00

Izlasīju Ervina Labanovska rakstu Delfos
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=19096646

Ļoti labi.

Patika doma par sabiedrisko organizāciju apzinātu sašķelšanu, lai tās nebūtu reāls politisks spēks.
Papildināšu. Kaut kā ir tāda sajūta- ja neesam sašķelti, tad mums liekas, ka mēs esam stulbeņi, neattīstīti, aprobežoti, utt. Katram ir kaut kādā veidā jācenšas atšķirties no citiem, jo tikai tad var uzskatīt, ka tev ir kādas prāta spējas.

Patika doma par asākiem notikumiem, kas skars katra indivīda intereses, kā veidu kā izkustināt sabiedrību. Taču arī devalvācijas draudi un inflācija, kas pavisam tieši ietekmē katru, neizraisīja nekādu pilsoniskās sabiedrības reakciju.

Tāpat kā Ervins, es dusmojos par tiem, kas neaizgāja uz referendumu par nacionālās drošības jautājumiem. Cilvēki savā kāzu dienā spēja izkārtot laiku, lai aizietu un nobalsotu, bet pārējie- neko- ai, nav jau vērts...

Par streikiem gan nevaru piekrist, tie gan ir bijuši.

Patika runas par ideālismu un idejām.

Diemžēl, kad gribēju apskatīties, ko Ervina pārstāvētā organizācija piedāvā sabiedrības izglītošanas labā savā mājas lapā, atklāju, ka mājas lapa ir sagatavošanas stadijā, un tur neko jēdzīgu nevar izlasīt. Tad par kādu apzināto domu mēs varam runāt, ja neuztaisām normālu mājas lapu ar analīzēm, viedokļiem, aicinājumiem u.c. pilsoniskās sabiedrības izglītošanas mēģinājumiem?

Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār.

Histērijas trūkst

2007-10-01T22:38:00.000+03:00

Arvienvārdsakot, šis ir tas, ko es domāju par visu šito rasolu.
1) Sudraba ir kaut kādā veidā nonākusi Kalvīša ietekmes zonā, ja jau izdarīja tik nesmuku un likuma garam neatbilstošu gājienu, ka ziņojumu par KNAB ietvēra ziņojumā par valdību kopumā, tādejādi automātiski pakļaujot KNAB valdībai, kaut to likums neļauj.
2) Protams, malacis Lato, ka cēli prasību, sūdzību vai tas nu tas bija pret Kalvīti par vilcināšanos ar Valsts kontroles ziņojuma izskatīšanu un rīcību. Faktiski citus tādus racējus LV es neredzu bez Lapsas.
3) Kalvīša paziņojums par noziedzīgiem grupējumiem ir klasisks gājiens: labākā aizsardzība- uzbrukums. Šinī gadījumā kombinācijā ar triku distancēt sevi no "ļaunajiem". Tai brīdī, kad izdzirdēju šito paziņojumu no Kalvīša, to mani uztveres orgāni iztulkoja kā: "es esmu noziedzīgā grupējuma pārstāvis, es zinu, ka jūs drīzumā sāksiet vainot noziedzīgos grupējumus valsts problēmās, tāpēc es jau laicīgi centīšos distancēties no tiem, norādot, ka tie ir viņi, bet es esmu kaut kas pavisam cits. Un cerēšu, ka jūs man noticēsiet." Šitais paziņojums bija kā spilgts apliecinājums Kalvīša paša līdzdalībai.
4) Zatleram nav pieredzes, un viņš vēl nav iemācījies iespringt uz visām frontēm un spēt sagremot informāciju kā labākās slepeno aģentu filmās- ātri un efektīvi, pa ceļam uz auto, skujoties vai kāpjot pa kāpnēm, ja jau reiz Atlantijas okeāns bija pa platu, lai sekotu līdzi, kas notiek Latvijā.
5) Es gribētu, ka mums te parādītos kāds Žirinovskis, vai kāds cits psihopāts, kas saceltu trobeli. Domburs kaut ko mierīgi pabubina, Streips kaut ko uzčubina, bet kaut kā nav histērijas sajūtas valstī. Ja būtu histērijas cēlājs, tad Zatleram būtu vieglāt altaist visus tos tur.
6) Digitālās TV lieta un partiju finansēšana noteikti nav vienīgais iemesls Kalvīša teātrim. Patiešām apbrīnojamā Šķēles taustekņi jau droši vien ir visās sfērās. Es neesmu shēmotājs, tāpēc neminēšu nekādas shēmas, kas tiek šeit sargātas, bet ar Krieviju tas viss ir saistīts- tas nu būtu skaidrs. Domāju, Šķēles mērogi sen jau vairs nav lokāli. Pagulēsim uz lauriem dažos Eiropai aktuālos jautājumos, nevajag jau nekādus dižus podus vārīt, pietiek tikai klusēt, tādejādi iztopot kādam no globalizācijas kaimiņiem, un kāds gabals iekrīt TP ķešā. Un kas tad ir gloālā politika- ne jau par cilvēktiesībām vai nelikumīgu bruņojumu. Globālā politika ir par energo resursiem (visu veidu) un par informāciju.
7) Un vispār es domāju, ka to, ko mēs tagad prasām no Zatlera, vajadzēja prasīt no VVF, turklāt tad varbūt tā kaite nebūtu tā ielaista. Taču nu ir tā, kā ir.

Cūkas tādi

2007-10-01T21:19:00.000+03:00

Pilsoniskā sabiedrība ir noslīkusi kapitālisma piedāvāto, tik ļoti glorificēto IESPĒJU jūrā. Cūka tāds kapitālisms.

Cūka tāds Maslows- kur ir palicis patriotisms, valsts un nākotnes paaudžu mīlestība, cēlie ideāli utt. tajā viņa vajadzību hierarhijā? Viss ir tikai par sevi. Ne smakas no Platona un grieķiem.

Domburs teica, ka citā valstī pie notikumiem, kas pašlaik norisinās Latvijā, tauta sen jau būtu uz ielām. Bet nākamā frāze no viņa mutes- kā tipiskam kautrīgam latvietim- es jau šeit ne uz ko neaģitēju. Kāpēc neaģitē? Cūka tāds. A pasaka, B pateikt raustās. Un tad brīnās, ka Zatlers neatlaiž Saeimu. Cūka tāds.

Demokrātija ir tad, kad valda visa tauta.
Autoritārisms ir tad, kad valda viens vai daži.
Bet kas ir tad, kad valda minoritātes? Kad visu nosaka minoritātes? Cūkas tādi- minoritātes- taisās te par kungiem pār majoritātēm.

L.Rozentāls skaidrojot gadījumu ar dēlu, kuru dēmons meta ugunī un ūdenī, salīdzināja šito dēmonu ar šaubām un nedrošību mūsu dzīvēs. Cūka tāds. Viņš sēj remdeno kristietību, kas žēlojas par savu vājumu un noliedz dēmonu eksistenci, tādejādi sēdams mega nezāles, kuras pēc tam Bitānam, Bitem u.c. jārauj ārā kā puvušus zobus. Cūka tāds.

Ielīdu Tautas partijas mājas lapā. Tur sauklis- Jauns darba cēliens! Un fonā saulriets pār akmens tiltu. Cūkas tādi- šitā muļķot tautu!

Cūka tāds Venedikts Jerofejevs, Uldis Tīrons un pārējie pļēguri. Par alkoholisma glorificēšanu. Aizmirsuši Mazo Princi esat, ko viņš teica par dzeršanu? Tā ir- ja spēja kaunēties ir pavisam nogalināta, tad atliek glorifcēt to, par ko normāls cilvēks kaunētos.

Flamenko

2007-09-28T20:52:00.000+03:00

Flamenko nav par to, kā tas izskatās.
Flamenko ir par to, kā tu jūties, to dejojot.
Un protams, flamenko ir par to pārpasaulīgo sajūtu, ko rada ņemšanās ar tiem garajiem un bezgala kuplajiem svārkiem :)
Taču dažreiz flamenko arī izskatās labi :)

Violetie svārki
Melnie svārki
Sarkanais lakats
Rozā kleitas
Puķainie lakati
Baltais pāris
Baltā cope
Melnās pumpas

Homo

2007-09-27T22:10:00.000+03:00

"Viens no totalitārisma priekšnoteikumiem ir cilvēku apziņas nonivelēšanās, pakāpeniska interešu, vērtību sistēmu, gaumju, pasaules redzējuma vienveidošana."

Nu, Latvijā droši vien var runāt par apziņas nonivelēšanos un vērtību sistēmas vienveidošanu. Taču vai tas kaut kā veicina totalitārā režīma izveidošanos? Droši vien ne viennozīmīgi.

Vienīgi es redzu, ka vērtību sistēma šī jēdziena plašākajā nozīmē, kā tā atspoguļojas žurnālos, avīzēs, filmās, raidījumos, u.c. sadzīves jomās, var atklāt to, kādas vērtības sabiedrība vēlas redzēt savā vadonī. Kādu laiku atpakaļ bija nepieciešams, lai vadonis ir nacionālpatriotisks, tad bija nepieciešams, lai vadonis ir saimniecisks un izdarīgs. Man ir tāda sajūta, ka tagad nāks kārta tiem, kas ir pārgudri (ne pozitīvā, ne negatīvā nozīmē) visādās intelektuālās jomās.

Štokenbergs esot teicis tā (kaut pats to pārfrazēja, saliekot uzsvarus citur, bet man patikās šis pārfrazējums):
"..lietas tā vairs nekārto kā 90.gados, ka tas modelis vairs neder,- politikā jau it īpaši, droši vien arī biznesā. Un 90.gadu modelis izpaužas arī tā, ka metas tik iekšā, strebj, kamēr karsts- ka jaunajiem cilvēkiem izglītība spēlē tikai tādu formālu lomu, galvenais ir liela uzdrīkstēšanās.." /Rīgas Laiks. Septembris.2007/

Un šajā parafrāzē es starp rindiņām izlasīju iespējamo pagriezienu sabiedrības vērtību sistēmā ar skatu uz vadoņa iedomāto (pagaidām iedomāto!) tēlu kā intelektuāli attīstītu personu, jo saimnieciskais Šķēle ir savu laiku nodarījis.

Līdz ar to ja sabiedrībā kopumā caur visiem dažādajiem medijiem tiek izveidota vērtību sistēma, kas nosaka, ka tādam ir jābūt vadonim (protams netiešā veidā), tad jau mēs varam runāt par totalitāru režīmu, kur totalitārists manipulē ar sabiedrības apziņu. Tipa- visām meitenēm mājās ir Keni, un tiklīdz viņa dzīvē sastop kādu, kas daudz maz līdzinās Kenam, viņai prātā nostrādā, ka tas ir īstais un vienīgais, kaut patiesībā šis lēmums nav balstīts uz konkrēto personu, bet gan iedomāto tēlu, kas viņas prātā tika izveidots caur lelli Kenu. Bet Kens pats jau to protams apzinās, ka viņš atbilst šim iepriekš iedomātajam tēlam un spēs itin viegli iekarot katru meiteni.

Tik pat labi tās var būt citas vērtības, kas tiek iesētas sabiedrības prātā, bet ja vien tas prāts ir viengabalains, vienveidīgs kā pirmajā citātā, ar to var viegli manipulēt, kas tad arī ir totalitārā režīma priekšrocība- "iespēja ātri mobilizēt lielās ļaužu masas kāda mērķa sasniegšanai".
Arvienvārdsakot, sabiedrība ir prognozējama. Ir vienota izpratne par to, kas ir labs vadonis, un lai ko vadonis teiktu, to darīsim, jo viņš ir labs vadonis.

{Man dikti patikās, kad Ušakovs pie Dombura teica, ka šobrīd Kalvītis var teikt, ka 2+2=4, viņam vienalga neviens neticēs- šis kā pretējā virzienā strādājoša tā paša principa piemērs}

Līdz ar to, pat ja nav ko citu likt vietā, es riskētu un atbalstītu esošās valdības un varbūt pat parlamenta atlaišanu. Šī šūpošanās un sajukums vien varētu darīt ko labu. Sava veida šoka terapija vienveidīgajos procesos.

Sparrow & Hitler

2007-09-27T21:38:00.000+03:00

"Arī totalitārie vadoņi (J.Staļins, Ā.Hitlers u.c.), kuri šķietami stāvēja totalitārajai sistēmai pāri, īstenībā bija tikai tās sastāvdaļa. Šķietami neierobežotu varu viņi baudīja tikai tik tālu, kamēr viņu darbība atbilda režīma loģikai."

Tieši šito uz savas ādas pieredzēja Jack Sparrow, kad kaut kādā brīnumainā kārtā bija kļuvis par kādas dīvainas salas iezemiešu vadoni un bija spiests pakarināt savu kuģa komandu kaulu bumbās virs aizas.

Politiskie režīmi

2007-09-27T21:03:00.000+03:00

Citēju grāmatu:

"Politiskais režīms ir veids, kā tiek pārvaldīta sabiedrība..
Politiskā režīma saturu nosaka:

politiskās varas izvietojums sabiedrībā [kam pieder vara]
kā politiskā vara tiek iegūta un uzturēta,
kādiem nolūkiem to pielieto
pēc kāda principa tiek veidotas valsts varas un pārvaldes institūcijas, kā priekšā tās ir atbildīgas
kā tiek pieņemti politiskie lēmumi
cik plašas ir atsevišķu cilvēku un sociālo grupu iespējas paust savas intereses un īstenot tās politikā
cik lielā mērā ir garantētas un tiek ievērotas cilvēktiesības
kurš kuru kontrolē- pilsoniskā sabiedrība valsti vai otrādi."

Savukārt Wikipedia, ievadot "political regime", uzreiz mūs aiznes uz "forms of government", kas tiek definētas kā:
"A form of government is a term that refers to the set of political institutions by which a state is organized in order to exert its powers over a political community"
.. set of institutions..

Bet tas, kādas ir valsts pārvaldes institūcijas, ir tikai viens (!) kritērijs, pēc kura novērtēt, kas ir valdošais politiskais režīms valstī.
Tas, ka mums ir parlamentāra republika, visu pilsoņu vēlēšanas un sabiedriskās organizācijas, vēl nenozīmē, ka pie mums ir demokrātija šī vārda sākotnējā nozīmē- tautas valdīšana.

Nosaucot kādu režīmu par demokrātisku, nedrīkst aizmirst kritērijus Nr. 1,3,5,6,8!

Grēkāzītis

2007-09-26T22:33:00.000+03:00

Noskatījos raidījumu "Kas notiek Latvijā?"
Nu, ko lai saka? Kalvītim ir izdevies tas, kas izdevās tikai Tautas Frontei, bet pēc tam neizdevās ne Šleseram, ne Šķēlem, ne Repšem, ne citiem entuziastiem.
Kalvītim pēc ilgiem laikiem ir izdevies apvienot tautu. Tauta beidzot ir vienota. Vienota savā viedoklī par Kalvīti! KNAB shēma ir apvienojusi gan dažādu politisko spēku atbalstītājus, gan dažādu minoritāšu pārstāvjus, gan arī dažādu tautību pārstāvjus.
Apsveicam!

Rekolekcijas

2007-09-25T08:03:00.000+03:00

28.septembris 18:00 - 30.septembris 12:00.
Liepāja.
Rekolekcijas.
Braucu.

Auto

2007-09-14T08:25:00.000+03:00

Tu nāc katru rītu uz darbu un ievēro, ka priekšnieka auto ir jau priekšā. Nākamajā rītā tu centies ierasties 5 minūtes pirms darba laika, tomēr atkal- priekšnieks jau priekšā. Labi, vakarā pastrādāsi ilgāk, ja jau tik ļoti vajag. Ej mājās pusstundu pēc darba laika beigām- priekšnieka auto vēl aizvien darbā. Labi, nolem atnākt vienreiz pusstundu pirms un aiziet prom 2 stundas pēc darba laika, lai redzi, kad tas priekšnieks dodas mājup- taču nekā! Kā strādājis, tā strādā. Tāda nelaba oma metas. brrrr...
Taču ir noticis milzu pārpratums! Tev būtu jāuztraucas, ja plkst 17:30 vai 18:30 priekšnieka auto vēl aizvien nebūtu darba vietas stāvvietā. Tas liecinātu par to, ka viņš ir aizbraucis darba darīšanās un vēl atgriezīsies, lai noliktu mašīnu darba stāvvietā. Tikai tādā gadījumā tas nozīmētu, ka viņš vēl joprojām strādā, nevis tad, ja plkst 17:30 mašīna smuki stāv darba stāvvietā. Jo galu galā- tā taču ir dienesta mašīna un tā jāizmanto tikai darba vajadzībām, nevis lai brauktu uz mājām!

Pilsoniskā sabiedrība evidē

2007-09-09T08:35:00.000+03:00

Izlasīju Ivo Vernera rakstu "E-demokrātija un mediji"
http://www.delfi.lv/news/national/media/article.php?id=18891671
Biju patīkami pārsteigta, ka vēl kāds domā par to, ka evide būtu jāizmanto pilsoniskās sabiedrības aktivizēšanai.
Lai kā arī es atbalstu sabiedrības līdzdomāšanu politiskajiem procesiem, tomēr par kanāliem un metodēm, kā pilsoniskā sabiedrība var ietekmēt sabiedrības pārvaldes procesu, nav viennozīmīgi skaidrs.
NVO vairumā gadījumu ir organizācijas, kas uz entuziasma pamata aizpilda caurumus, kurus valsts aparāts nespēj vai negrib aizpildīt savu mērogu, prioritāšu, finansējuma vai vienkārši slinkuma dēļ. Un tas ir normāli, valstij nav jārisina absolūti visas problēmas. Tās, kas ir specifiskas mazam cilvēku lokam, tās jārisina NVO.
Pēc Īpašo uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās pētījuma "NVO klasifikācija"
www.politika.lv/index.php?f=441
viens no NVO veidiem IR "ietekmes grupa", zem kuras tad arī klasificējas Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
http://ec.europa.eu/civil_society/coneccs/index_en.htm
Taču tas ir ļoti īpašs NVO veids, un runājot par pilsonisko sabiedrību, mēs nevaram runāt par NVO kā tādām.
Otrs kanāls- profesionālās organizācijas arī netiek ņemtas nopietni. Kaut gan šis ir lauks, kur var strādāt. Nereti ir dzirdams, ka ministrijas nepieaicina nozaru speciālistus un biznesa pārstāvjus kaut kādu savu programmu vai lēmumu sagatavošanā. Tas, šķiet, ir būtiskākais. Šī sadarbība nefunkcionē.

Līdz ar to, es redzu 3 veidus, kā pilsoniskā sabiedrība var darboties:
1) Ietekmes grupas- NVO, kas veidotas speciāli priekš tam, lai veidotu un publiskotu sabiedrības viedokli sabiedrības pārvaldes jautājumos kā tādos
2) Mediji- tas pats par sevi, protams, jautājums paliek par mediju neatkarību utt.
3) Profesionālās organizācijas, kas strādā ar valsts pārvaldes aparātu savos atbilstošajos lauciņos.

Pie pirmās grupas tad es arī iedomājos par portālu, kur varētu veikt šo viedokļa formulēšanu un publiskošanu līdzīgi kā Ivo min savā rakstā. Ar visu elektronisko balsošanu. Elektroniskā balsošana ir mūsu nākotne. No tā tāpat neizmuksi. Līdz ar to tādā pus-oficiālā līmenī to var sākt praktizēt jau šādā formā. Un nav ko satraukties par e-analfabētiem laukos. Tāpat kā viņi nāk uz vēlēšanām uz pašvaldību nobalsot, kur viņiem asistenti visu parāda, tāpat arī šeit viņi atnāks uz pašvaldību, apsēdīsies pie datora un ar konsultantu palīdzību nospiedīs atbilstošo pogu, lai nobalstotu. Nemaz tik nereāli tas nav. Turklāt lētāk. Turklāt tādu balsošanu var veikt par jebkuru jautājumu.
Vienīgi tāpat kā profesionālajām organizācijām, tāpat arī šim pilsoniskās sabiedrības runas kanālam būtu smagi jāstrādā, lai tas tiktu uzklausīts. Taču, ja to uzstāda kā mērķi, tad tas ir sasniedzams, kamēr tas ir tikai kā blakusmērķis (kā esošajiem medijiem), tikmēr ir grūti to sasniegt.

Starptautiskie mediji

2007-09-09T08:25:00.000+03:00

Izlasīju Andas Rožukalnes rakstu "Vai mediju īpašniekiem izdevīga profesionāla žurnālistika?"
http://www.delfi.lv/news/national/media/article.php?id=18856316
Man tā kā sarkanā brīdinājuma lampiņa iedegās, kad viņa sāka runāt par to, cik labi ir, ja medijs pieder starptautiskam uzņēmumam.
Vai mums nav pietiekami pieredzes ar parasto uzņēmumu pārdošanu ārvalstniekiem lielajā eiforijā par ārvalstu tiešajām investīcijām 90-os gados? Tajā laikā ĀTI bija kā panaceja. Darām visu, lai tikai nāk pie mums un investē. Tagad tikai redzam, ka esam kļuvuši par kalpu sabiedrību, kuru kungi sēž citās valstīs. Tagad mēs sākam vaimanāt par to, ka vietējiem tikpat kā nepieder neviens lielais uzņēmums.
Nevajag steigties pārdoties ārvalstniekiem. Ekonomiskās intereses sen jau vairs nav vietēja mēroga. Sen jau mūsu uzmanībai jābūt pievērstām arī globālajām ekonomiskajām interesēm, kas grib iegūt varu Latvijā. Nevajag iedomāties, ka, ienākot ārvalstniekiem Latvijas mediju tirgū, ienāks absolūti neitrāla vara. Ārvalstīs šai neitralitātei ir senas saknes. Šeit vispirms ienāks aitas ādā apslēpts vilks. Un kas zina- varbūt vēl briesmīgāks par vietējiem ekonomiskajiem grupējumiem.
Mediju problēma jārisina pašiem.

Sapņu taka

2007-08-31T22:17:00.000+03:00

Lietas zaudē lielu daļu savas burvības, kad tās nosauc vārdā- vienā apzīmētājvārdā.
"Tur, saulītē starp kailajiem kokiem, viņš apsēdās uz sola, aizvēra acis, un šajā pāragrajā pavasara saules stundā nodevās jutekļu spēlei: cik maigi gaiss glaudās pie vaigiem, cik pilna apslēptas svelmes jau verda saule, cik stipri un trauksmaini smaržoja zeme..."
Kaut kā liekas, nosaucot to par jutekļu spēli, tā zaudē daļu sava plašuma, kļūst it kā viegli saprotama, ja jau to var nosaukt vārdā. Bet burvīgās lietas nav viegli saprotamas, tās nevar/ nedrīkst ielikt nosaukumu rāmjos.
"Šīs burvīgās ainas ikreiz piederēs viņam, un ar savu smaržu pildīs viņa dvēseli tikai tik ilgi, kamēr viņš kavēsies pie tām ar visu sirdi bez blakusdomām, bez nolūkiem, bez rūpēm." Un es piebilstu "bez nosaukumiem".
Tas ir tāpat, kad bērns ir sajūsmināts par kaut ko un stāsta kaut ko kā lielu brīnumu, kas ir noticis, mēģinādams to aprakstīt, bet nespēdams, un kad pieaugušais to visu burvību iznīcina, pateikdams, ka tā ir normāla lieta un to sauc par to un to. Nenosaucot lietas vārdos, tās saglabā savu burvību.
Bet ja izdodas to īpašo pasacīt maigi, neiznīcinot burvību, bet tikai dodot nojausmu par to, vai faktiski radot jaunu burvības izjūtu caur šiem vārdiem lasītāja uztverē, tad ir skaisti, tad tas ir lidojums.
***
Nedomājiet, ka pasakā "Piktora pārvērtības" sieviete viņam bija vajadzīga kā sieviete- sieviete sievietes dēļ. Nē, sieviete vienkārši bija priekšnoteikums, lai varētu sasniegt to, ka notiek pārvēršanās. Attiecības šeit nefigurē, šeit ir tikai attiecību produkts/rezultāts kā izejmateriāls tālākajam, ja izsakos rupji.
Tas tā ir, jo pasakā "Sapņu taka" viņš atkal aiziet no sievietes par labu kaut kam netveramam. Tas pats arī "Īrisā", "Dzejniekā".
Un ja sieviete ir tāda, kāda ir Īrisa, tad tas ir patiesi skaisti!

Burātājs

2007-08-29T08:23:00.001+03:00

Dr.Housā tika pieminēts kāds pacienta paziņa, kas nomiris 84 gadu vecumā burājot. Pacients savukārt nomira savos 70jos gados slimnīcā.

Kā es gribētu nomirt?
No sākuma izklausās baigi nereāls jautājums.

Taču būtība viena- visticamāk, es nomiršu tās nodarbes laikā, kuru veikšu visbiežāk. Ja es savā noliktajā miršanas laikā sēdēšu internetā, tad tikpat kā nav nekādas iespējas, ka nomiršu burājot vai kāpjot kalnos vai tml. Līdz ar to šis jautājums faktiski ir ārprātīgi aktuāls un saistīts ar šodienu, ja tas man ir svarīgi, kā es nomiršu.

Ja es šodien izdomāšu, ka gribētu nomirt burājot, tad jāsāk ar to nodarboties jau šodien.
Ja vienalga kā nomirt- tad visticamāk nomiršu gultā- pēc statistikas.

Pagaidām mani varianti ir:
-dejojot flamenko
-staigājot pa kalnu takām
-sēžot kalnu viesnīcā vai sanatorijā uz balkona

-kaut kādā veidā saistībā ar jūru- vēl nezinu īsti kā

sapnis

2007-08-26T23:59:00.000+03:00

kā es gribētu, kaut katrai nodarbei varētu veltīt tik daudz laika, cik gribas!

kaut nebūtu katrai lietai atvēlētas tikai tik un tik minūtes!

kaut varētu darīt lietas tādā tempā, kā ir ērti!

eh, skumji :(

Piktora pārvērtības

2007-08-26T23:57:00.000+03:00

Kāpēc ir tik svarīgi pārvērsties par kaut ko citu? Tas pats bija arī Faldumā. Vai tā ir bēgšana no savas identitates, nespēja sadzīvot ar to, pieņemt to? Nojausma, ka kalns, koks, puķe, putns nesirgst ar tām kaitēm, kas traucē cilvēkam viņa būtībā? Kas tas ir cilvēkā, kas viņam neliek mieru, neļauj sadzīvot ar sevi?

vecā kundze Eiropa

2007-08-26T23:52:00.000+03:00

Kā gan intelektuālā, zinātnieciskā, atturīgā, reservētā un pieklājīgā Eiropa varētu konkurēt ar ASV, kad pēdējā savā labā izmanto jebkuru valsti pasaulē, manipulējot ar to?

Tas ir brīnums, ka ASV vēl nav apēdusi Eiropu!

Teorijas

2007-08-26T22:56:00.000+03:00

Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir kā ierīce, kas ļauj tekstu (šī vārda plašākajā nozīmē) redzēt vairāk nekā 2 dimensijās. Bez šīs iekārtas mēs uztveram tikai vienu, sev vistuvāko jeb naturālo dimensiju, bet ar šo iekārtu bilde ievērojami sarežģās, un līdz ar to parādās iespēja to sasaistīt ar citu tekstu. Jēdzieni, definīcijas un teorijas ir tātad arī tilts.
Piemēram, jebkuru sieviešu žurnālu var lasīt no naturālā viedokļa, kas galvenokārt nodarbojas ar personiskajām emocijām, ko izraisa žurnālā minētās tēmas, taču, ņemot talkā jēdzienus, definīcijas un teorijas, mēs itin veikli sieviešu žurnāla lasīšanu varam pārvērst par pierādījumu vākšanu, piemēram, teorijai, ka nu jau dzīvojam posthumānismā un vairs ne postmodernismā, vai kaut ko tik pat gudru :)

Mūžizglītības pieejamība un iespējas izglītoties Latvijā 2006

2007-08-26T22:54:00.000+03:00

Izlasīju pētījumu par mūžizglītību. Ļoti interesants! Daudz labu domu. Galvenais- ļoti detalizēti un pamatīgi izpētīti visi dati un papīri saistībā ar šo tēmu.
Visu cieņu!

http://www.politika.lv/index.php?id=10145

Zināšanu ekonomika

2007-08-26T22:52:00.000+03:00

Kaut arī šis pētījums apelē, ka piedalās zināšanu ekonomikas jautājumu risināšanā, taču tas faktiski nerisina uz zināšanām balstītas sabiedrības problēmu, bet tikai nodarbinātības problēmu.
Bet vai uz zināšanām balstītu sabiedrību mēs iegūsim, paceļot izglītības līmeni tiem, kam vispār nav izglītības un padarīsim viņus labāk piemērotus darba tirgum?

Menedžmenta teorijā viens no stūrakmeņiem zināšanās balstītu kompāniju attīstībai ir pieredzes apmaiņas pasākumi starp dažādiem darbiniekiem, sistēmu izveide, kas uzkrāj, sistematizē un atvieglo iegūto zināšanu pārraidi starp cilvēkiem un starp laikiem.

Protams, vajag strādāt, lai ¾ iedzīvotāju nebūtu bez izglītības un spētu atrast sev darbu, taču manuprāt, ka zināšanu, ko varētu izmantot mums ir gana, taču mēs nemākam tās izmantot. Bet to iemācīt nav jēgas tiem, kas nevēlas iegūt pamatizglītību. Tas ir jāmāca tiem, kam ir vismaz profesionālā vidējā izglītība. Kad tie iemācīsies, kā pielietot daudzās zināšanas, kas ir pieejamas, tad tiem pirmajiem atliks tikai izpildīt.

Pētījuma rezultāti rādīja, ka tie ir tieši darba devēji, kas sūta darbiniekus mācīties, ne tik daudz paši cilvēki. Tas ir vēl viens pierādījums, ka nav jāstrādā ar izpildītājiem, bet ar vadītājiem zināšanu sabiedrības celšanā.

Motivācija un laiks mācīties

2007-08-26T22:51:00.000+03:00

Faktiski pētījums parāda, ka ir tikai 2 iemesli, kāpēc cilvēki neiet mācīties- nav nepieciešams/neinteresē un nav laika/jāpelna iztika.

Apgaismība, sauklis mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties ir pagājuši un cilvēki grib zināt konkrētus iemeslus, kāpēc viņiem būtu jāmācās. Tas izskaidro to, ka iemesls nemācīšanās ir „nav nepieciešamības”.

Faktiski manu domu pamato statistika par bezdarbniekiem, ka viņi neiet strādāt, ja uzskata, ka alga ir nepietiekama. Faktiski varu saprast. Mans laiks nav tik lēts, lai visu dienu tērētu tam, lai nopelnītu grašus. Tad jau labāk nedabūt neko, bet toties viss laiks manējais.

Ja spētu atrisināt vismaz to problēmu, kuriem trūkst laika, tas jau būtu daudz, turklāt tas būtu vieglāk, nekā motivēt tos, kuri paši nemaz neredz vajadzību, nejūt vēlmi.

Piemēram, noteikt, ka 8 stundas nedēļā no darba laika darbinieks var veltīt mācībām. Bet tādām, kuru rezultātā jākārto eksāmens, vai arī 2 stundas nedēļā tādām, kur nav jākārto eksāmens un ir tikai beigšanas apliecība. Ja neiegūsti- tad mācies ārpus darba laika kamēr iegūsti vai atmaksā algu par šo laiku. Ja tie būs 5 mēneši, tad faktiski 1 mēnešalga.

Kaut gan tas viss tāpat atkarīgs no darba devēja. Nu ja, un te nu mēs atkal atgriežamies, ka jāstrādā visupirms ar darba devēju.

Valsts loma mūžizglītībā

2007-08-26T22:50:00.000+03:00

Labi, valstij ir jāuzņemas atbildība par konkrētu rīcību un finansējumu, ja tā sava darba prioritātēs ieraksta mūžizglītības attīstību. Taču vai valstij ir jāiejaucas šajā procesā? Vai to nenoregulēs uzņēmēji paši? Tendencēs redzam, ka darba devēji arvien biežāk sūta darbiniekus kursos. Cita lieta, protams, cik lielā mērā tas ir kvalifikācijas celšanai un cik lielā mērā vienkārši motivācijai.

Valstij būtu jāsakārto sistēma, lai pieaugušais, kurš nav savā laikā ieguvis pamatizglītību, to spētu izdarīt arī vēlāk. Taču tālāk? Ir jau viegli visu uzkraut uz valsts pleciem. Tas ir visvienkāršākais.

Valsts uzdevums būtu sakārtot perifēro likumdošanu tā, ka uzņēmējiem nav neizdevīgi veicināt darbinieku tālākizglītību. Piemēram, nodokļu atlaides, piemēram, līdzdalība kaut kādos valsts projektos. Tas ir, ja ir runa par kvalifikācijas celšanas izglītību. Tas gan arī ir būtiskākais elements zināšanu ekonomikas veidošanā.

Bezdarbnieku, neizglītoto izglītošana, tāpat izglītošana par ar darbu tieši nesaistītām tēmām, piemēram, sabiedriskā pārvalde, vēsture, ES lietas, utt- par tām tiešām varētu valsts rūpēties, jo no tā labums nāk pa tiešo valstij.

Pieņemu, ka nereti viens no šķēršļiem ir elementāri telpu un apmācības zāles tehniskā nodrošinājuma trūkums, kur novadīt apmācības. Īpaši mazās pašvaldībās. Pašvaldības varētu nākt pretī.

Valstij nevajadzētu atbalstīt visa veida izglītību, bet tikai to, kuru atbalstīt nav ieinteresēti uzņēmēji un kas tiešām ir vajadzīga zināšanu ekonomikas un izglītotas sabiedriskās kultūras attīstīšanai.

Vīzijas iedošana kā motivācija mācīties

2007-08-26T22:49:00.000+03:00

„Izglītības iespēju izmantošanā aktīvāk iesaistās sociālajā dzīvē un darba tirgū aktīvi cilvēki ar augstāku izglītību, kas zina, ko vēlas apgūt un kas viņiem nepieciešams, un kas ir motivēti mācīties, jo saredz ar papildu izglītības ieguvi saistītās iespējas.”

„Nodarbinātie, sākot ar 27-30 gadiem līdz 50 gadiem, ir visaktīvākie, jo viņi ir nodarbinātie, viņi redz savas attīstības iespējas, viņi ir darba tirgū un ir pietiekami informēti par to, kas būtu vēl nepieciešams. Viņi spēj savas karjeras attīstību pārredzēt.”

Tātad jautājums- kā panākt, ka tie, kam nav izglītības un strādā zemas kvalifikācijas darbu, uzzinātu par iespējām, kas pavērtos, ja iegūtu papildus izglītību. Kaut kādu rotācijas pasākumu jāievieš, pieredzes apmaiņas pasākumus, vai varbūt NVA jānodarbojas arī ar to, ne tikai bezdarbniekiem.

Vai gaismas pils sevi reklamēs kā tādu, kur var iegūt informāciju un motivāciju papildināt savu izglītību? Vai uz turieni cilvēki ies tāpat kā uz NVA? Vai GP būs atsevišķa nodaļa tieši pieaugušo izglītības iespēju izpētei?

Vai valstij būtu jānāk klajā ar paziņojumiem par to, kādas kvalifikācijas darba ļaudis tā prognozē būs nepieciešami nākotnē, tādejādi atklāti aicinot tautu mācīties, vienlaicīgi iedodot informāciju par to, ko tieši mācīties, ar karotīti mutē. Tā teikt, atvieglot dzīvi vēl drusku tiem, kas nezina, ka piemācoties klāt, viņiem pavērtos plašākas iespējas, kas neapzinās, ka viņi varētu sasniegt vairāk nekā šobrīd.

Te nu jārunā Zatleram. VVF runāja par pašcieņu un pozitīvo domāšanu, Zatleram jārunā par attīstību, ka katrs mēs varam drusku vairāk un drusku labāk nekā šobrīd darām, ka tas mums ir pa spēkam un pat zemās kvalifikācijas cilvēki var sevi mazliet pilnveidot.

Domāju, pat ja pēc NVA kursu iziešanas bezdarbnieks neatrod sev darba vietu, tie kursi nav uzskatāmi par velti izšķiestu laiku. Vismaz redzes loks cilvēkam parādās un ir iespēja, ka brīdī, kad atbilstošā darba vieta parādīsies, cilvēks ne tikai atbildīs tam, bet pats galvenais- pamanīs to un spēs izmantot. Kas arī ir galvenais aspekts zināšanu sabiedrībai, ka tā pamana un izmanto iespējas, kas parādās.

Prāta vētra izglītībā

2007-08-26T22:48:00.000+03:00

Vairāk jāpublisko informācija par to, ka lielākais īpatsvars bezdarbnieku ir bez vidējās izglītības. Cilvēki ļoti labi saprot, kas ir bezdarbs, bet nesaprot, kāda loma tajā ir izglītībai.

Kā darbojas obligātā izglītība? Kā tad tā tiek nodrošināta? Vai cilvēks tiek iesaukts uz mācībām tā kā armijā- piespiedu kārtā, ja viņš aiziet no 7.klases prom?
O! Likvidējam obligāto militāro dienestu, veidojam vietā obligāto izglītības dienestu!

Tagad, kad ir darba spēka trūkums, vai uzņēmēji maksā NVA par atrastu kadru? Derētu! Tādejādi atrastu finansējumu papildus izglītošanas aktivitātēm mazizglītotajiem.

Komandas darbs

2007-08-26T22:45:00.000+03:00

„Biju uz tikšanos ar darba devējiem, un viņi teica, ka viņiem svarīga ir, protams, arī izglītība, lai būtu profesionālas izaugsmes iespējas, bet tajā pašā laikā viņiem ir svarīgāk, ka atnāk cilvēks, kurš māk normāli strādāt komandā un sadarboties.”

Kā valsts varētu veicināt sadarbības iemaņu attīstīšanu?
Organizējot sociālus pasākumus, kur cilvēki strādā kopā.
Talkas!
Un kas ir nākamā doma šajā kontekstā?
Ļeņins!

Nākotnē- bezdarbnieks

2007-08-26T22:44:00.000+03:00

„Nevajadzētu būt valstī situācijai, ka tad, kad cilvēks kļūst par bezdarbnieku, tad viņš var sākt mācīties, jo tad ir finansējums. Iespējām mācīties būtu jābūt, kamēr viņš vēl nav bezdarbnieka statusā.”
LŪK!

Globālā drošība

2007-08-26T21:00:00.000+03:00

Par to runājam tikai kopš 11.septembra, taču saknes tam sniedzās no tā brīža, kad ASV izdomāja, ka var saimniekot pa citām pasaules teritorijām, kas nav Ziemeļamerika. ASV nerūpēja Dienvidamerikas ekonomiskā attīstība un cilvēktisības, kad tā iejaucās tās ekonomikā, tikai lai attīstītu nelielu skaitu sev izdevīgu ražošanas nozaru, lai atbalstītu sev draudzīgo komunistisko režīmu Bolīvijā vai kādu citu, kas tajā brīdī bija tai izdevīgs.

ASV nerūpēja Irākas ekonomikas daudzveidošana, lai tās ekonomika uzplauktu un nebūtu nabadzīga kā izejvielu piegādātājvalstij. Tā vietā ASV tikai gribēja padarīt Irāku vēl vājāku ASV priekšā, proti, noņemot tās galvu, kas saturēja visu valsti kopā.

Ja ASV rūpētu cilvēktiesības un tādas lietas, tad ASV neaizmirstu par kurdiem pēc daudzajiem solījumiem tos atbalstīt.

2007-08-18T23:56:00.000+03:00

Laikmets

2007-08-18T23:55:00.000+03:00

Smieklīgi. Tikai 1.cēliena otrajā pusē pamanīju, ka darbība nenotiek 19.gadsimtā kā Čehova romānā- tik ļoti biju gatavojusies skatīties 19.gs.lugu, ka nepamanīju visas 20.gs. detaļas, kas taču bija tik acīmredzamas!
Man jau patīk, kad lugu atveido tādu, kā tā ir, bez liekām interpretācijām, nepārnesot to nezkādos abstraktos augstumos. Varbūt interpretācijas der tiem, kas jau līdz detaļām zin oriģinālo lugu un kam vienkāršs tās uzvedums liktos garlaicīgs. Bet man patika, ka nekas netraucēja uztvert Čehova domu gaitu, kas man šķita pietiekami interesanta pati par sevi.

Kā dzīvos cilvēki pēc mums?

2007-08-18T16:47:00.000+03:00

Pilnīgi aizmirsts jautājums.

tēvs-vīrs-tēvs-vīrs-tēvs-vīrs-tēvs

2007-08-18T16:45:00.000+03:00

Domāju, ka Maša iemīlēja Veršiņinu ne tik daudz dēļ viņa domu gaitas, bet tādēļ, ka viņš viņai atgādināja tēvu- militārists, vecāks, ar viedokli, izglītots- aizstāja tēva vietu, kas bija palikusi tukša.

Mietpilsonība

2007-08-18T16:40:00.002+03:00

Ar ko domāšana par gājputniem vai sniegu ir labāka nekā domāšana par savu bērnu?
Ne ar ko, tikai domāšana par Bobiku noved pie tā, ka nespējam padomāt par to, kas vajadzīgs gājputniem, tb apkārtējiem.
Mietpilsoniskums, ja ar to saprotam domāšanu tikai par ikdienas lietām pretstatā cēliem lidojumiem zināšanu un prāta debešos, pats par sevi nav nedz labāks, nedz sliktāks, tikai nereti tas noved pie nerēķināšanās ar citiem (jo domas saistās tikai pie savas ikdienas dzīves), vai pie aprunāšanas (ja domas saistās gan pie savas gan kaimiņa ikdienas dzīves).

Saudzē sevi

2007-08-18T16:40:00.001+03:00

Cik aizmirsti vārdi!

Augstprātība

2007-08-18T16:37:00.001+03:00

Cilvēkus, kas tik ļoti noliedz apkārtējo mietpilsonību un sevi saista ar Maskavu, ātri varētu iesaukt par iedomīgiem, taču māsām piemīt kas tāds, kas neļauj viņas saukt par iedomīgām.
Varbūt vienkārši tāpēc, ka luga viņa iepazīstam personīgi un tuvu. Tos, kurus labi iepazīstam, mēs nesaucam par augstprātīgiem, jo izprotam viņu rīcības motīvus.

2 laimes definīcijas

2007-08-18T16:29:00.001+03:00

Abiem taisnība pat to laimi. Gan Veršiņinam, gan Tuzenbaham. Laime ir šeit un tagad, un laime ir kaut kas, uz ko tiekties. Tas taču ir tik skaisti, kad cilvēkam ir cēls mērķis kļūt par zinātnieku vai vēl kaut ko citu lielu sasniegt. Sapņotājiem pieder pasaule. Tu esi tik liels, cik lieli ir tavi sapņi. Mēs esam aizmirsuši sapņot, pārvērtušies par precēto Andrjušu, kas samierinās ar padomes pārvaldes locekļa lomu. Mēs, saskārušies ar pirmo pretestību, pasakām sev, ka arī mazumiņš ir labi. Trūkst stūrgalvības, kas iet uz priekšu neatkarīgi no tā, vai sanāk vai nesanāk. Pretējā gadījumā tāpat nesanāks.
Būt apmierinātam ar padomes pārvaldes locekļa amatu nav tā šodienas laime, par kuru runā Nikolajs. Andrjuša samierinās un ir pateicīgs par mazumiņu, bet Koļa ir sajūsmā par to, kas viņam ir un ko viņš redz, un arī tiecas uz vēl kaut ko vairak. Turpretī Andrjuša ir pasīvi apmierināts.
Veršņins savukārt tikai tiecas, negūst laimi no šodienas.
Laime ir tad, kad tu esi nevis samierinājies ar esošo, bet patiesi priecājies par to, un kad vienlaicīgi tu arī sapņo par kaut ko skaistu nākotnē, kad tu neskaties tikai uz šodienu.

Čehovs un gudrība

2007-08-18T16:24:00.000+03:00

Interesanti, ka Čehovs tā kā izsmej to viņu intelektuālismu un gudrību, it kā norādot, ka no tā tāpat nav nekādas jēgas. Vai tad viņš pats tā arī domā? Vai tomēr grib parādīt, cik grūti ir izglītotam starp neizglītotiem? Vai viņš grib parādīt, ka māsas to savu gudrību nepareizi lieto un virza?
Domāju, ka Čehovs nevarētu vērsties pret gudrību kā tādu, bet gan tikai pret māsu un Veršiņina ilūzijām, kā šai gudrībai un zināšanām jāizskatās un jādarbojas praksē.