tag:blogger.com,1999:blog-84681346869071897892024-03-06T08:55:51.520+02:00BaltaisAsnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.comBlogger157125tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-78308498004155493762011-11-07T20:11:00.000+02:002011-11-07T20:11:26.635+02:00Mediju kritika 3Vēl viens lielisks raksts par mediju lomu lasītāja identitātes un viedokļa konstruēšanā. Šoreiz par FHM un Cosmo ietekmi.<br />
<a href="http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/6743/">http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/6743/</a>Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-69256802955058505792011-11-07T20:02:00.000+02:002011-11-07T20:02:18.646+02:00Mediju kritika 2Citāts no lieliska raksta par to, kā žurnālisti izvēlas atspoguļot vilciena katastrofu. Tas tiek pārvērsts par šovu.<br />
Noslēdzot autore raksta šādi:<br />
<br />
"<span class="Apple-style-span" style="background-color: white; font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 18px;">Pavisam jaunā amerikāņu ziņu žurnālistikas grāmatā nesen lasīju, ka ziņas bez emocijām ir tikai ciniskas epizodes. Jo jūtas un pārdzīvojumi, kas risinās ziņu fonā un kas vada žurnālistus, kad viņi atlasa realitātes druskas, lai veidotu ziņas, parāda cilvēku vērtības, parāda to, kas sabiedrībai ir būtiski. Kādas vērtības bija „dzelzceļa katastrofas šovā”?"</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="background-color: white; font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 18px;"><br />
</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="background-color: white; font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 18px;">Anda Rožukalne. Ekskluzīvi kadri vai īsta katastrofa? </span><br />
<span class="Apple-style-span" style="background-color: white; font-family: Verdana, Arial, Helvetica, sans-serif; font-size: 13px; line-height: 18px;">Delfi.2005.02.14</span><br />
<a href="http://www.delfi.lv/news/comment/comment/anda-rozukalne-ekskluzivi-kadri-vai-ista-katastrofa.d?id=10348782">http://www.delfi.lv/news/comment/comment/anda-rozukalne-ekskluzivi-kadri-vai-ista-katastrofa.d?id=10348782</a>Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-60563114433243576492011-11-01T15:09:00.000+02:002011-11-01T15:09:03.174+02:00Mediju kritikaPienācis laiks manu off-line purpināšanu par mediju lomu sabiedrības viedokļa par sevi, valsti un valstsvīriem pārcelt publiskākā telpā. <br />
Ar šo aicinu mediju darbiniekus rūpīgāk izvēlēties vārdus, ar kuriem raksturot notikumus valstī, un neizvēlēties nievājošus, necienīgus izteicienus, ja vien tas tiešām ir nepieciešams un ar pamatojumu. <br />
Piemēram, pirms kāda LNT demonstrēja ļoti cieņpilnu pieeju, komentējot Zatlera aktivitātes politikā. Tā vietā lai vienkārši par viņu paņirgātos, LNT rūpīgi atspoguļoja Zatlera neprofesionālos gājienus un pēc tam nevis vienkārši parādīja Cirkus bildi ar Zatlera seju, bet ievadā norādīja, ka viņi sākotnēji nav vēlējušies rādīt šo bildi, bet pēdējie notikumi to neļauj nerādīt. <br />
Pat ja LNT no sākta gala gribēja rādīt šo bildi, tad šis komentārs tomēr izrādīja arī zināmu cieņu pret Zatleru. Visu cieņu LNT. Tomēr ir daudz citi piemēri, kur žurnālisti nepapūlas izturēties ar cieņu. <br />
<br />
1. <span style="font-size: small;">Sabiedriskajā transportā var braukt pa zaķi</span><br />
<div class="title">TVNET 1.novembris 2011</div><div class="title"><a href="http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397739-sabiedriskaja_transporta_var_braukt_pa_zaki">http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/397739-sabiedriskaja_transporta_var_braukt_pa_zaki</a></div><div class="title"><br />
</div>Šāds virsraksts, manuprāt, nav tāda medija cienīgs, kas rūpējas par valsts attīstību un sabiedrības izglītošanu. Šāds virsraksts gluži pretēji veicina likumu un noteikumu nicināšanu sabiedrībā.<br />
Nav runa par to, vai teiktais ir vai nav patiesība, runa ir par to, kā mēs gribam ietekmēt sabiedrību, publicējot šādus virsrakstus. <br />
Šis virsraksts nekādā veidā neveicina cieņu pret likumu. <br />
Labāk būtu bijis rakstu orientēt pozitīvi- uz risinājumu meklēšanu, uz padarītā darba uzteikšanu.<br />
Bet nē- raksts ir vērtīgs, jo tas aprej RS.<br />
Jautājums- vai TVNET jelkādā veidā palīdzēja Rīgas Satiksmei problēmas risināšanā ar šo eksperimentu?<br />
Šaubos. Drīzāk pretēji- veicināja lielākas sabiedrības daļas braukšanu bez biļetes.<br />
Šādi mēs graujam valsti un uzticību tai.<br />
<div class="title"><br />
</div><div class="title">2.Aidis Tomsons pagājušajā nedēļā kādā Latvijas Radio 1 raidījumā, uz kuru sākotnēji bija aicinājis premjeru Valdi Dombrovski, vismaz 2 reizes norādīja, ka premjers ir piemānījis (!) un nav ieradies uz raidījumu. Iemesls vienkāršs- viņam bijis steidzami jādodas komandējumā uz Eiropu. </div><div class="title">Savā vietā prejers deleģējis finanšu ministru, kurš atbildēja uz visiem žurnālistu jautājumiem tiešraidē. </div><div class="title">Uzskatu, ka vārds "piemānījis" ir ne tikai nevietā šajā gadījumā, bet arī nelabvēlīgi ietekmē premjera tēlu klausītāju acīs (ausīs). Vārds piemānīts attiecas uz cilvēku, kurš sola atnākt, bet neatnāk, par to nemaz nepaziņojot un nedodot iespēju otrai pusei uzzināt par viņa nespēju atnākt. Šis nebija tas gadījums.</div><div class="title">Savukārt žurnālists izmantoja mazu nevainīgu putekli, lai uzgāztu dubļu piku premjera uzvalkam.</div><div class="title">Šādi mēs graujam valsti un uzticību tai.</div>Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-89495317042739336582011-10-12T20:47:00.001+03:002011-10-12T20:48:13.757+03:00Kas ir filosofijaLielisks grāmatas priekšvārds! Izskatās, ka visa grāmata būs lieliska!<br />
<br />
"The author believes that epistemology has kidnapped modern philosophy, and well nigh ruined it;<br />
he hopes for the time when the study of the knowledge-process will be recognized as the business of the science of psychology,<br />
and when philosophy will again be understood as the synthetic interpretation of all experience<br />
rather than the analytic description of the mode and process of experience itself.<br />
Analysis belongs to science, and gives us knowledge;<br />
philosophy must provide a synthesis for wisdom."<br />
<br />
Lūk! Tāpēc mani pagaidām spēj ieinteresēt tikai grāmatas, kas pretendē uz ievadu filosofijā, nevis grāmatas, kas ir pašu filosofiju raksti. Mūsdienu filosofu. Pēc- renesanses filosofu raksti.<br />
<br />
Will Durant. The story of philosophy.Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-16614079744296689542011-10-09T10:41:00.001+03:002011-10-09T10:41:40.463+03:00Rietumi versus AustrumiVarbūt tomēr tiem Rubeņa kritiķiem nav taisnība.<br />
Runa ir par meditācijas centra kritiku.<br />
Kritikas galvenais arguments, cik man zināms, ir Rubeņa tendence kristietību piesārņot ar budismu. Kad meditācija kļūst par pašmērķi savā ziņā.<br />
Taču, ņemot vērā to, cik zvēriski ēru mijā un pirmajos mūsu ēras gadsimtos gan pasaulīgie domātāji, gan baznīcas domātāji Rietumos centās izcelt prātu uz visa pārējā fona, atmetot visu, kas ir intuitīvs un uz sajūtām balstīts, varbūt nemaz nav slikti šo sterilo, racionālo, loģisko pieeju atšķaidīt ar austrumu pieeju, tādejādi varbūt pietuvojoties pilnībai?Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-58093565900946418912011-09-14T20:50:00.001+03:002011-09-14T20:53:50.258+03:00Politiskais viedoklisIr četri varianti:<br />
<br />
<ol><li>Skaidri zināt, kura politiskā partija ir manas uzticības cienīga, lai par to balsotu, un doties uz vēlēšanām vēlēt.</li>
<li>Doties vēlēt, nezinot nevienu politisko partiju, kas ir manas uzticības cienīga, bet izvēloties mazāko ļaunumu no esošajām partijām.</li>
<li>Nedoties uz vēlēšanām, uzskatot, ka arī šāda rīcība ir sava politiskā viedokļa paušana- manā gadījumā viedoklis, ka esošā vēlēšanu sistēma nav pieņemama, ka jāmaina politiskā sistēma.</li>
<li>Nedoties uz vēlēšanām, jo vēlas norobežoties no politiskās sitēmas kā tādas.</li>
</ol><div>Tad nu lūk, uzskatu, ka pieņemi ir 1. un 3.variants. Šie abi pieder cilvēkiem, kas ir aktīvi pilsoniskās sabiedrības locekļi ar skaidru viedokli par valsts attīstību.</div><div>2.un 4.variants pēc būtības ne ar ko neatšķiras. Abos gadījumos pilsoņi nepiedalās politiskajā dzīvē pēc būtības. 2.variantā pilsoņa vienīgā iesaistīšanās politiskajos procesos ir fiziska aiziešana līdz iecirknim un vienas lapiņas iemešana urnā. Bet pēc būtības, ne 2.varianta, ne 4.varianta piekritējiem nav viedokļa par to, kādai jābūt valsts attīstībai. Abi varianti paredz plūšanu pa straumi bez konkrēta sava viedokļa. Izvēlēties balsot par kādu, par kuru tu īstenībā nemaz negribi balsot, ir pat vēl sliktāk nekā savu neieinteresētību vai neapmierinātību paužot neejot uz vēlēšanām vispār.</div><div>Protams, nekad nebūs ideāla partija, par ko balsot, vienmēr būs kāda uts. Bet šodien runa nav par 1 vai 2 utīm, ir runa par partijām, kurām pēc būtības nevar uzticēties, par kurām vēlētāji nevēlas balsot.</div>Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-22583273678360961422011-09-14T20:38:00.001+03:002011-09-14T20:54:05.239+03:00MedijiVai ir kāds kvantitatīvi analizējis, cik bieži Latvijas žurnālistu izteikumi par valsts sektoru (prezidentu, valdību, ministrijām, valsts organizācijām un atsevišķiem valsts sektora pārstāvjiem) ir cildinoši vai kritizējoši. Īpaši mani interesē izteikumi, kuros tiek negatīvs viedoklis par valsts sektoru tiek pausts kā negrozāms, uz konkrētiem faktiem nebalstīts, bet gan kā common knowledge, kas nemaz nav jāpierāda.<br />
Tāpat mani interesē īpatsvars cildinošiem un nievājošiem izteikumiem par valsts sektoru.<br />
Tālāk es gribētu redzēt secinājumus par to, kāda ir saistība starp žurnālistu cildinošo un nievājošo izteikumu kvantitatīvo proporcionalitāti un sabiedrības viedokli par attiecīgo valsts sektora daļu.<br />
Kā ieteikumu es gribētu redzēt padomu necerēt, ka sabiedrība varētu kļūt patriotiskāka, Latvijas ekonomikai lojālāka, tāda, kas uzticas valsts sektoram, galu galā tāda, kas vēlētos piedalīties Latvijas attīstības veicināšanā salīdzinājumā ar pieaugošu tendenci norobežoties no valsts sektora gan nemaksājot nodokļus, gan nepiedaloties politiskos procesos (vēlēšanās, refendumos, komunikācijā ar politiķiem par to doto solījumu pildīšanu), gan nesniedzot savu ieguldījumu valsts attīstībā (paužot savu viedokli konkrētu lēmumu pieņemšanā), gan izvairoties no likumu ievērošanas, gan aizbraucot no valsts.Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-31047435127025134792011-09-08T22:57:00.004+03:002011-09-14T20:54:20.589+03:00VēlēšanasLasu grāmatu "Postmodernisms". Starp citu, ļoti tendencioza un ne pārāk precīza savā argumentācijā. Bet ne par to stāsts.<br />
Kontekstā klausos LTV1 diskusijas starp partiju pārstāvjiem, kurās nenotiek reālu ideju vai kaut vai līdzšinējo lēmumu analīze, bet tikai vairāk vai mazāk dzejiski uzbraucieni cits citam. Turklāt diskusijas vadītājiem žurnālistiem, izskatās, patīk, ka politiķi smīdina publiku ar sulīgiem salīdzinājumiem un vicošanos.<br />
Atceros, ka referendums nebija par to, ka mums vajag jaunus politiķus- jau tad bija zināms, ka tas nav reāli. Referendums bija pret esošo politisko sistēmu, kas pieļauj tādu valsts dzīves organizāciju un varas sadalījumu, kāds tas ir tagad.<br />
<br />
Līdz ar to, pirmkārt, uzvedoties kā kārtīgs postmodernists, paziņoju, ka piedalīties vēlēšanās ir bezjēdzīgi, jo vēlēšanas ir tikai teātris, aiz kura slēpjas pavisam kas cits. Un nejūtos slikti, ja ar šādu savu pozīciju, brucinu esošās politiskās sistēmas paliekas.<br />
<br />
Otrkārt, pieturos pie sava viedokļa, ko paudu referendumā, ka nepieciešamas nopietnas diskusijas par politiskās sistēmas maiņu, un viļos esošajās pirmsvēlēšanu diskusijās, kurās neviena no partijām nespēj uzturēt šo jautājumu mediju dienas kārtības pirmajās pozīcijās.<br />
<br />
Treškārt, es esmu apvainojusies uz žurnālistiem, kuru vienīgā politiskā analīze, ko viņi spēj piedāvāt, ir pāris mēnešos sacerēto vispārīgo politisko partiju programmu salīdzināšana, nemaz nemēģinot analizēt līdzšinējo atsevišķo politisko partiju darbību katras nozares attīstībā salīdzinājumā ar citām politiskajām partijām. Īpaši mani interesētu kopsavilkums par izglītības kuģa stūrēšanas vēsturi- kas ko kurā brīdī runāja, uz kādiem lēmumiem mudināja un kādas pārmaiņas panāca.<br />
<br />
Līdz ar to- es uzlieku mīksto un, kamēr vismaz viens no šiem trīs aspektiem nemainīsies, es nepiedalīšos Saeimas vēlēšanās.Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-30438506067541848992011-06-18T20:32:00.000+03:002011-06-18T20:32:16.990+03:00Filosofijas diena<div style="color: #073532; font-family: 'Times New Roman'; font-size: 12pt; line-height: 18px; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm;">2003.gadā pēc Turcijas un Grieķijas filosofu ierosinājuma UNESCO pieņēma rezolūciju <strong>katra gada novembra trešajā ceturtdienā</strong> atzīmēt Filosofijas dienu. Reizē ar to tika pieņemta UNESCO filosofijas stratēģija, kuras ceturtais punkts nosaka, ka filosofijas popularizēšanai un atbalstīšanai tiek piešķirta viena diena gadā.</div><div>/ <a href="http://www.patnis.lv/?n1=5&n2=32&n3=377">http://www.patnis.lv/?n1=5&n2=32&n3=377</a> /</div>Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-42710977557168824222011-06-17T17:06:00.004+03:002011-06-17T18:11:03.902+03:00Adam Smith<span class="Apple-style-span" style="-webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; border-collapse: collapse; font-family: Georgia, 'Times New Roman', serif; font-size: 13px; line-height: 19px;">By pursuing his own interest he frequently promotes that of the society more effectually than when he really intends to promote it.</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="-webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; border-collapse: collapse; font-family: sans-serif; font-size: 13px; line-height: 19px;">/ </span><a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Invisible_hand">http://en.wikipedia.org/wiki/Invisible_hand</a> /<br />
<br />
Cik patiesa un reizē aizmirsta doma!<br />
<br />
Sanāk tā, ka tieši egoisms ir visu problēmu atrisinājums, atšķirībā no Thomas Hobbes:<br />
<br />
<span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;">..it is extremely unlikely that human beings will live in security and peaceful cooperation without government..</span><span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;"> His most basic argument is threefold..</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;"> (i) He thinks we will compete, violently compete, to secure the basic necessities of life and perhaps to make other material gains. </span><br />
<span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;">(ii) He argues that we will challenge others and fight out of fear (“diffidence”), so as to ensure our personal safety.</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;"> (iii) And he believes that we will seek reputation (“glory”), both for its own sake and for its protective effects (for example, so that others will be afraid to challenge us).</span><br />
<span class="Apple-style-span" style="color: #23262a; font-family: Georgia, 'Times New Roman', Times, serif; font-size: 14px; line-height: 21px;">/ </span><a href="http://www.iep.utm.edu/hobmoral/#H5">http://www.iep.utm.edu/hobmoral/#H5</a> /<br />
<br />
Bet jautājums par to, cik laba vai slikta ir cilvēka daba un cik lielā mērā tā ir jāmanipulē, lai mēs nenogalinātu viens otru, nav jautājums, ko vēlos studēt iepriekš publicētā temata ietvaros.<br />
<br />
Mana interese vairāk ir par cilvēka izpratni par pasaules uzbūvi, par pamatvērtībām kā tādām, un šīs izpratnes saistību ar politisko iekārtu, reliģisko izpratni utt.Asnatehttp://www.blogger.com/profile/08421924939543388283noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-27855819176102329532011-06-17T15:54:00.003+03:002011-09-14T20:54:58.421+03:00Jāstudē!<div style="margin-bottom: 0px; margin-left: 0px; margin-right: 0px; margin-top: 0px;">Filosofiskās domas attīstības atspoguļojums sabiedrības politiskās pārvaldības, reliģiskās izpratnes, sociālās un saimnieciskās organizācijas un kultūras izpausmju attīstībā vēsturiskā griezumā.</div><div style="margin-bottom: 0px; margin-left: 0px; margin-right: 0px; margin-top: 0px;">Kur kaut ko tādu varētu palasīt vai pastudēt?</div><div style="margin-bottom: 0px; margin-left: 0px; margin-right: 0px; margin-top: 0px;">Esmu gatava pat maksāt.</div>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-61324227676610430372011-04-03T18:09:00.002+03:002011-06-17T18:12:03.897+03:00pavasarisstaigāju gar jūras krastu un dzirdu tādu kā strautiņa čalošanu- ne jūras šļakstus, bet strautiņu. Bet ir tikai krasts un jūra. Izrādās- sniega čupā izkusuši mazi caurumiņi un pa tiem uz leju tek ūdens. Skaisti!Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-69165703031112178172010-03-22T21:40:00.003+02:002010-03-23T09:34:40.629+02:00LīdzībasIzlasīju Dostojevska ''Kņazu Miškinu" un "Noziegumu un sodu", un tagad lasu "Brāļus Karamazovus".<br />Un nagi niez piefiksēt līdzības šajos romānos:<br /><ol><li>Noziegums & Brāļi: tiek apspriests jautājums par to, vai cilvēkam ir tiesības spriest par to, kurš ir cienīgs dzīvot, un kuram dzīvība ir atņemama.</li><li>Kņazs & Brāļi: autors paceļ jautājumu par nozieguma sodīšanas veidiem jau pašā sākumā abās grāmatās.</li><li>Kņazs & Brāļi: Brāļos Dmitrijs un Kņazā Rogožins kā kaislīgie, neprātīgie mīlētāji un nīdēji.<br /></li><li>Kņazs & Brāļi: Naivais, uzticamais, dievbijīgais Miškins un Aļoša.</li><li>Kņazs & Brāļi: Meitu māte un brāļu tēvs kā bērnišķīgie, haotiskie vecāki, kuriem tomēr par spīti visam ir laba sirds.</li><li>Kņazs & Brāļi: Nastasja Filipovna un Dmitrijs kā cilvēki, kas uzskata, ka ir pārāk slikti, lai saņemtu mīlestību no citiem (no Miškina un no Katrinas Ivanovnas)<br /></li><li>Noziegums & Brāļi: Sevī iegrimušie filozofi Ivans un Raskoļņikovs.</li><li>Noziegums & Brāļi: cilvēki, kas redz otram cauri- izmeklētājs un svētnieks.</li><li>saraksts droši vien turpināsies...<br /></li></ol>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-44580479768256682642008-06-30T09:32:00.001+03:002008-06-30T09:32:52.551+03:00Anekdote par cilvēktiesībām<em><a href="http://www.delfi.lv/news/world/other_events/article.php?id=21284733">http://www.delfi.lv/news/world/other_events/article.php?id=21284733</a></em>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-20476186802199698222008-06-20T08:48:00.004+03:002008-06-20T08:55:21.456+03:00Kastēns.Diena.Grēks.Laikam manā dzīvē parādījies vairāk brīvā laika, jo atkal esmu pamanījusi sabiedrības notikumu, kas neatstāj vienaldzīgu un par kuru nagi niez kaut ko uzrakstīt.<br />Proti, par Kastēna provokāciju.<br />Ja tie, kas uzskata, ka šādā veidā ir parādījuši, ka Kastēns, kam būtu jābūt bezgrēcīgam mācītāju partijas ģimenes vērtību aizstāvim, tomēr nav absolūti šķīsts, var priecāties tikai par 5%, jo tas, ko Diena izdarīja, ir vēl lielāks grēks, nekā tas, ko izdarīja Kastēns.<br />Marka evaņģēlijs 9:42 "ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā".<br />Kastēnu šajā situācijā, salīdzinot ar Dienu, tiešām var uzskatīt par bezgrēcīgu, vēl jo vairāk, ka viņš atvainojās ģimenei un partijai. Kamēr Diena neatvainosies, viņu viņas grēks spiedīs jūras dziļumos.Unknownnoreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-34570733262672420722008-06-18T08:30:00.003+03:002008-06-18T08:44:18.439+03:00The Soviet Story<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPt9o9oDJbrvSj2k2qhaBjjGipxUAGcs9oVC1XuCQUmNJUIzVj4BiNjaRP8b-pdhLValW456Tl56Btg6NWtTzVw632fJJqmad30quH6ZrI7cESte5ztea6nkPvwbLnwSRxPYxBS0XwKW4J/s1600-h/thesovietstory.jpg"><img id="BLOGGER_PHOTO_ID_5213093171303016914" style="DISPLAY: block; MARGIN: 0px auto 10px; CURSOR: hand; TEXT-ALIGN: center" alt="" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPt9o9oDJbrvSj2k2qhaBjjGipxUAGcs9oVC1XuCQUmNJUIzVj4BiNjaRP8b-pdhLValW456Tl56Btg6NWtTzVw632fJJqmad30quH6ZrI7cESte5ztea6nkPvwbLnwSRxPYxBS0XwKW4J/s400/thesovietstory.jpg" border="0" /></a><br /><div>Visu cieņu Edvīnam Šņorem.<br />Īstenībā arī visu apbrīnu par drosmi un, protams, par profesionālismu.<br />Filma bija ne tikai pārsteidzoši atklāta, tieša un ar vairāk nekā pietiekoši daudz pierādījumiem, bet arī ārkārtīgi profesionāli nostrādāta- tā, ka, par spīti skarbajam sižetam, paņēma visu skatītāja uzmanību no sākuma līdz beigām.<br />Tiešām visu cieņu.<br />Filmas laikā, kad tika stāstīts par kara laiku, skaidri saskatīju scenārija atkārtošanos mūsdienās Krievijā un tās kaimiņvalstīs. Tāpēc jo liels bija mans prieks, kad filmas noslēgumā šie stāsti tiešām tika sasaistīti kopā. Viennozīmīgi parādīts, ka vēsture ne tikai atkārtojas, tā vienkārši turpinās.<br />Protams, neloloju nekādas ilūzijas, ka ES tagad pēkšņi ieņems agresīvāku pozīciju pret Krieviju. Diemžēl.<br />No otras puses, protams, nepamet doma, ka tas nav cilvēku prāts, kas spēj izdomāt tādas šausmas. Tas ir kāds lielāks spēks, kas ir pakļāvis šos cilvēkus un licis tiem darboties pēc savas stabules. Un tad kļūst žēl šo cilvēku. Turklāt esmu pārliecināta, ka ne viens vien dziļi nožēloja izdarīto, taču bija bezspēcīgs situāciju mainīt.<br />Dievs, svētī, ka šī filma tiek saglabāta un rādīta.<br /><a href="http://www.sovietstory.com/">http://www.sovietstory.com/</a><br /><a href="http://www.sovietstory.com/"></a></div>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-27032211753310503512008-06-18T07:49:00.001+03:002008-06-18T17:52:41.972+03:00Strenga par Šņori<p>Palasīju <a href="http://www.diena.lv/lat/politics/blog/gustavs_strenga/propaganda-the-soviet-story-gaume">Diena.lv</a> Strengas rakstu par filmu "Padomju stāsts" kā par provokāciju. Man šķiet diezgan smieklīgi, ja tiek mēģināts ar tēzi "ļaujiet pašiem brīvi domāt" kritizēt filmu. Lai nu kas, bet filmas ir visnevainīgākais pasākums brīvas domāšanas apkarotāju karaspēkā. Filmas pēc definīcijas ir subjektīvs pasākums un tā arī tiek pasniegts un tā arī ir jāuztver. </p><p>Turklāt man šķiet, lai liktu cilvēkiem nopietni aizdomāties par to, kas mūsdienās notiek Krievijā, nepietiek ar demokrātiski viegliem mājieniem par to. Tas ir pārāk traki, lai tam tik vienkārši noticētu. Lai nokomunicētu kaut ko, kas ir diametrāli pretējs tam, ko pasaules lielvara sludina un kam ir noticējusi lielā krievu tauta, nepietiek ar mājieniem. Nepieciešams iebāzt visu seju tajā. Jā, protams, tā nav visa realitāte, taču tā ir realitātes daļa, kas tiek aizmirsta.</p>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-50720556534999336122008-04-03T22:47:00.003+03:002008-04-04T12:18:42.587+03:00Vieglums un miersTā melnā kunga miers un vieglums, ar kādu viņš uztvēra Nicholsona izdarības, ir apbrīnojams un atcerēšanās vērts. Tā vietā lai kačātu savas pravas, demonstrētu savu pareizo viedokli, viņš tikai pasmejas. Tas bija gan slimnīcas ainās, gan pēc mīcīšanās lidmašīnas tualetē, gan sarunā ar brūno prostitūti, gan citviet.<br />Take it easy.<br />Šis ir aktuāls sauklis arī priekš manis šobrīd.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-35553390957983141442008-04-03T22:42:00.003+03:002008-04-04T12:17:14.331+03:00EmpātijaTik bieži ir redzēts (filmās), ka tik tiešām tie ir mirstošie, kas mierina pārējos, nevis otrādāk, jo apkārtējie pārdzīvo (vismaz ārējas izrādīšanas ziņā) mirstošā nāvi vairāk nekā pats mirstošais. Un tas ir skumji, ja apkārtējie cenšas nevis iepriecināt mirstošo un likt viņam pēdējos dzīves mirkļus pavadīt kā pilnvērtīgam cilvēkam, bet gan tikai skatās uz viņu kā uz jau pa pusei mirušu.<br />Varbūt tāpēc man ir tik sveša tāda lieta kā empātija, līdzjūtība, līdzjušana utt.Unknownnoreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-69659940186002682022008-01-15T09:05:00.000+02:002008-01-15T09:07:32.044+02:00* * *tikai tad kad būšu bezcerīgi vīlies<br />jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī<br />tikai tad es tev sacīšu: mīlu<br />un pagriezies ieniršu bēgošā naktī<br />tikai tad kad tu man būsi piedzimusi<br />ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī<br />/K.Dimiters/Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-63555576283687622792007-12-13T11:30:00.001+02:002007-12-13T12:05:26.667+02:00Miers<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPNIAhnSUl36o2N4PAhKbV1pjIHUaE7vHjq71neET2XUGcHIlvgmiM6zrRXhQnJZjVKg8gQG4JjWZGmlDee2zEjirPA0XmpKYKnx29Ez7IG2aNigRy3I2RtFV_jzN-c2ExmAE6XGBTvAI9/s1600-h/ezers.bmp"><img id="BLOGGER_PHOTO_ID_5143388321637915282" style="DISPLAY: block; MARGIN: 0px auto 10px; CURSOR: hand; TEXT-ALIGN: center" alt="" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPNIAhnSUl36o2N4PAhKbV1pjIHUaE7vHjq71neET2XUGcHIlvgmiM6zrRXhQnJZjVKg8gQG4JjWZGmlDee2zEjirPA0XmpKYKnx29Ez7IG2aNigRy3I2RtFV_jzN-c2ExmAE6XGBTvAI9/s400/ezers.bmp" border="0" /></a><br /><div>Izlasīju draugiem.lv draugu rakstītās vēlmes Ziemassvētkos.<br /><br />Vairākas reizes atkārtojās vēlme pēc miera.<br /><br />Kas ir miers?<br /><br />Ikdienā tomēr cilvēki par to nerunā, ka viņiem trūkst sirdsmiera, tas izskan tikai tādās īpašās, savā ziņā uz sentimentalitāti provocējošās vietās; ikdienā šķiet, ka viss ir kārtībā.<br /><br />Cik liela problēma ir šis miera trūkums? Vai tas ir nomācošs visām dzīves jomām, vai par to iedomājamies tikai noteiktos brīžos?<br /><br />Vai mēs ticam, ka tas miers, pēc kura ilgojamies, vispār ir sasniedzams, dzīvam esot, vai tās ir tikai zilās, nepiepildāmās cerības, kas attālinās gluži kā apvārsnis?<br /><br />Un pats galvenais jautājums- miers no kā? Kas ir tas, kas rada nemieru? Vai tie ir ārējie apstākļi? Pašu intensīvā darbošanās? Kaut kādi iekšēji pārdzīvojumi? Nesasniegti mērķi? Bailes no kaut kā? Sirdsapziņa? Vēl kas cits?<br /><br />Man lielākais nemiers bija kristietes dzīves sākumā, kad līdz šausmām pārdzīvoju, ka Dievs mani nevar svētīt ar Savu žēlastību un dāvanām, jo esmu tā nocietinājusi savu sirdi ar grēkiem un nevēlēšanos sūdzēt savus grēkus, ka Viņš nevar izlauzties pie manis. Jesajas 59:1-2 ēdu brokastīs. Tas bija maigi izsakoties paralizējoši.<br />Tomēr tas nu ir beidzies, un nu dzīvoju mierā ar Jesajas 1:18 un 1.Jņ. 4:19. </div><div></div><div></div>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-23638574543938397562007-12-11T21:46:00.001+02:002007-12-11T21:47:44.473+02:00<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6y6Mtd-busEo3UP3ucwsmLjqw-AoOHsDv-bMMS_qBrThMVJYy9HHixO94MgeCNoJZ1lcodXFone6BF6REGZMej5uUiUvd0aRwWWh0qoCLbn6acxYBLPvAAD1qiNSrN0DBY7NqAOz76AM6/s1600-h/547734704_3818f9bb58_o.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6y6Mtd-busEo3UP3ucwsmLjqw-AoOHsDv-bMMS_qBrThMVJYy9HHixO94MgeCNoJZ1lcodXFone6BF6REGZMej5uUiUvd0aRwWWh0qoCLbn6acxYBLPvAAD1qiNSrN0DBY7NqAOz76AM6/s400/547734704_3818f9bb58_o.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5142804330639710850" border="0" /></a>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-4574660634185540792007-12-11T11:02:00.000+02:002007-12-11T21:49:54.431+02:00Nekas citsLai mani saukā par vientiesi, mietpilsoni, aprobežoto, taču man nav skaidrs, vai tiešām nav nekā cita, par ko runāt no teātra skatuves? Vai tiešām šis ir viss, ko mēs varam no sevis atgremot? Šīs bailes, paralīze, sakropļotās dvēseles, bezcerība, terorisms, nāves bailes? Vai tiešām viss skaistais, labais ir tā apķengāts, ka to vairs neviens nesauc par skaistu, bet tikai nicīgi izsmej par naivu un plānprātīgu?<br />Teātris taču ir dvēseles spogulis? Vai ne tā? Tad tiešām tādas ir mūsu dvēseles, kas nespēj neko citu radīt?<br />Nožēlojami.<br />Neesmu vēsturnieks, taču es neticu, ka jebkur ir kādi piemēri tam, ka ar pretīgo un šausmīgo var uzcelt kaut ko skaistu, ka ar refleksiju par traģisko var panākt pārmaiņas.<br />Tad jau laikam sanāk, ka nevienam nemaz nav vajadzīgs nekas skaists.<br />Pat tas, kas ir skaists, tiek iegrūzts mēslos, ierauts sagandētās dvēseles atvarā, it kā lai m'wģinātu glābt to, taču patiesībā tikai lai apmierinātu tās neremdināmi savtīgo rīkli.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-44992652740879166932007-12-11T10:12:00.000+02:002007-12-11T21:51:03.609+02:00AčgārnībasTā epizode ar meiteni, kuru Drakula izmantoja, ļoti spēcīgi sasaucās ar to, ko dara šādas teātra izrādes. Skatītājs, tāds panaivs, vēl uz kaut ko labu cerošs, par dažām cēlām domām domājošs, atnāk uz teātri kā pie slavenā Drakulas uz mājām. Tas šķiet tik interesanti, var pat atrast kaut kādas līdzības, kādas uzrunājošas sirds stīgas, taču Drakulas mērķis ir pataisīt tevi par tādu pašu, kāds ir viņš pats, kaut arī izliekas, ka tevi mīl un dara tev labu, dod tev kaut ko, kaut arī izliekas, ka viņš ir gudrāks, pieredzējušāks, tādiem naivumiem kā sāļa siļķe vairs netic.<br />Un tad vēl šī izmantošana, šī sabojāšana tiek parādīta tik skaisti! It kā tas būtu kāds sevišķs skaistums- sabojāt tīru sirdi.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-8468134686907189789.post-84545758022207933812007-12-11T09:18:00.000+02:002007-12-11T21:31:13.612+02:00AsinisNeuzskatīju par lietderīgu skatīties arī izrādes otro daļu, tāpēc varbūt mans skatījums ir nepilnīgs, taču pati tam neticu un ticu, ka viss tika pateikts jau pirmajā daļā.<br />Asinis tik tiešām ir tēma, kas ir bijusi būtiska dažādās jomās, tajā skaitā kristietībā. Tikai vienīgā atšķirība starp asinīm pie krusta un citviet, atšķirība, kas padara citviet radītas un izmantotas asinis par sirdsapziņu gremdējošām, ir tā, ka visur citur asinis tiek izlietas nelabprāt. Savukārt pie krusta asinis tika izlietas labprāt, aiz mīlestības. Un tas ir par piedauzību tiem, kam ir ausis, bet kas nedzird. Šīs asinis ir vieglas, tās dod dzīvību, taču visas citas nonāvē pašu, kaut arī tās pieder citam.Unknownnoreply@blogger.com1